Finanšu tirgi piedzīvo kārtējo kritumu

Globālais akciju tirgus jauno nedēļu sācis ar vēl vienu kritumu. Volstrītā akciju vērtība kritusies tik strauji, ka uz laiku iedarbojās automātiskā tirdzniecības apturēšanas sistēma. Tikmēr Ķīna publicējusi jaunāko ziņojumu par ekonomikas attīstību gada pirmajos mēnešos un pauž cerību, ka ļaunākais valsts ekonomikai ir jau aiz muguras.

ĪSUMĀ:

  • Koronavīrusa izplatība rada ekonomiskās krīzes sekas.
  • Lai to mazinātu, ASV mazina procentlikmes un izsludina jaunas vērtpapīru uzpirkšanas programmas.
  • Līdzīgus soļus sper arī citu pasaules valstu centrālās bankas.
  • Taču šīs darbības nav spējušas nomierināt finanšu tirgus.
  • SVF aicinājis valstis uz ciešāku sadarbību un sinhronizētu globālo fiskālo atbalstu.

Finanšu tirgi

Finanšu tirgi piedzīvo kārtējo kritumuUģis Lībietis

    Lai mēģinātu mazināt koronavīrusa izplatības radītās ekonomiskās krīzes sekas, ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēma nedēļas nogalē pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentlikmi līdz 0-0,25%. Šis bija jau otrais likmju samazinājums mazāk nekā divu nedēļu laikā.

    Federālo rezervju sistēmas mērķis ir saglabāt bāzes procentlikmi tuvu nullei līdz brīdim, kamēr ekonomika nebūs pārcietusi pašreizējos notikumus. ASV Centrālā banka arī atklājusi apjomīgu aktīvu uzpirkšanas programmu, līdzīgu tai, kāda bija spēkā pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem globālās finanšu krīzes laikā.

    Savienoto Valstu piemēram sekoja arī Japānas banka, paziņojot par savas aktīvu uzpirkšanas programmas pastiprināšanu. Lai mazinātu ekonomisko triecienu, procentlikmes ir samazinājusi arī Jaunzēlandes centrālā banka. Bet Ķīnas Tautas banka finanšu tirgos ir iepludinājusi ievērojamu summu likviditātes bažu mazināšanai. ASV Federālo rezervju sistēmas darbības ir tikušas saskaņotas arī ar Eiropas Centrālo banku, Anglijas banku, Kanādas banku un Šveices nacionālo banku.

    Par spīti daudzu nacionālo banku izlēmīgajai rīcībai finanšu tirgi ir atbildējuši ar turpmāku kritumu. Piemēram, straujā akciju cenu krituma dēļ

    pirmdien, 16. martā, jau otro reizi nedēļas laikā uz 15 minūtēm tika apturēta tirdzniecība Volstrītā.

    Tas bezprecedenta gadījums, izņemot 11. septembra teroraktus, kad tirgi tika aizvērti uz nedēļu.

    Uzreiz pēc tirdzniecības sākšanas ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" nokritās par 8,1% - līdz 2490,47 punktiem, izraisot tūlītēju automātisku tirdzniecības apturēšanu. Arī Eiropas tirgos piedzīvots aptuveni 10% kritums.

    Nav ieroču krīzes mazināšanai?

    Kā televīzijas sabiedrībai CNBC norāda izdevuma “The Wall Street Journal” komentētājs Gregs Ips, Federālo rezervju sistēmai faktiski vairs nav ieroču krīzes mazināšanai:

    “Tirgi jums faktiski saka, ka viņi zina – Federālajai rezervju sistēmai ir beigušās lodes. Vismaz tradicionālās monetārās lodes.

    Tirgi jau ļoti negatīvi reaģēja uz pirmo procentlikmju samazinājumu. Taču tā nav rezervju sistēmas vaina. Viņi ir izmantojuši visu viņu rīcībā esošo munīciju, taču nav vien zināms, vai tā ir bijusi atbilstoša pašreizējai problēmai. Solot būt par pēdējo atbalsta punktu parādzīmju un citu vērtspapīru uzpirkšanā, situācija tikai kļūs sliktāka. Šī pēdējās iespējas aizdevēja funkcija parasti tiek izmantota, lai ekonomiskajai krīzei neļautu kļūt par finanšu krīzi. Taču mums ir jāredz, kā tirgus uzvedīsies tālāk, un jāredz, cik ātri Federālā rezervju sistēma ieviesīs savu plānu, lai panāktu vēlamo rezultātu.”

    “Mēs domājam, ka inficēto skaits turpinās pieaugt, taču ir svarīgi arī uzsvērt, ka pienāks laiks, kad tas atkal sāks samazināties. Un tad atgriezīsies miers arī akciju biržās. Pašlaik gan mēs esam vīrusa krīzes augstākajā punktā,” sacīja “Baader Bamk” finanšu analītiķis Roberts Halvers.

    SVF mudinājums

    Tikmēr Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva paziņojusi – lai arī valstis jau ir īstenojušas virkni pasākumu, jo sevišķi saistībā ar veselības aprūpes pūliņiem, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, tām būtu jāturpina un jāpaplašina šie pūliņi, lai sasniegtu visvairāk skartos cilvēkus un uzņēmumus. Pēc Geogrijevas vārdiem, pasaules valstīm ir nepieciešams sadarboties, lai palielinātu izdevumus, kā tas bija 2008. gada finanšu krīzē, un palīdzētu ekonomikām pārciest koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu.

    Pēc viņas vārdiem, attīstības tirgus apdraud vērienīga finanšu līdzekļu aizplūšana un arī tiem būs nepieciešams atbalsts.

    Tieši tāpēc Valūtas fonda vadītāja ir atkārtoti solījusi, ka Starptautiskais Valūtas fonds ir gatavs mobilizēt savas aizdevumu izsniegšanas spējas viena triljona dolāru apmērā, lai palīdzētu valstīm pārciest šo krīzi. Vienlaikus Starptautiskā Finanšu institūta dati liecina, ka investori kopš šīs krīzes sākuma no attīstības tirgiem izņēmuši gandrīz 42 miljardus dolāru, kas ir visu laiku lielākais apjoms.

    Situācija Ķīnā stabilizējas

    Tikmēr jaunā koronavīrusa izcelsmes valstī Ķīnā publicēti pirmie dati par ekonomisko izaugsmi šā gada pirmajos mēnešos. 

    Ķīnas statistikas birojā gan skaidro, ka vismaz Ķīnas ekonomikai ļaunākais jau esot aiz muguras. “Jauno inficēšanās gadījumu skaits faktiski ir apturēts, un prognozes par epidēmijas novēršanu un kontrolēšanu ir pozitīvas.

    Kopējā situācija valstī ir stabila, un ekonomiskās attīstības ilgtermiņa pamati nav mainījušies,” sacīja Ķīnas Nacionālā statistikas biroja direktors Mao Šenjons.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti