Finanšu sektora attīstības padome atbalsta plānu cīņai ar netīro naudu

Finanšu sektora attīstības padome Ministru prezidenta Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadībā otrdien, 11.septembrī, atbalstīja pasākuma plānu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu, informē Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Viņa norāda, ka, ņemot vērā Eiropas Padomes "Moneyval" komitejas ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti, Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā.

Atbildīgās iestādes ir izvērtējušas iepriekš apstiprināto plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019.gadam, kā arī izstrādājušas papildu pasākumu plānu,  lai Latvija būtiski stiprinātu spējas cīnīties ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un ieviestu "Moneyval" ziņojuma rekomendācijas līdz 2019.gada beigām.

Pēc premjera padomnieces teiktā, plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem "Moneyval" ziņojuma 11 efektivitātes rādītājiem:

  1. NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija;
  2. starptautiskā sadarbība;
  3. uzraudzība;
  4. preventīvie pasākumi;
  5. juridiskās personas un veidojumi;
  6. finanšu izlūkošana;
  7. izmeklēšana un kriminālvajāšana;
  8. konfiskācija;
  9. terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana;
  10. terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas;
  11. mērķētas finanšu sankciju proliferācijas finansēšanas apkarošanai.

Ieviešot plānā iekļautos pasākumus, plānots:

  • būtiski stiprināt iesaistīto institūciju un privāta sektora izpratni par Latvijai piemītošiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem;
  • palielināt uzraudzības iestāžu kapacitāti;
  • veikt uzraudzības iestāžu mērķtiecīgas pārbaudes, piešķirot lielāku prioritāti saimnieciskās darbības veidiem, kas pakļauti augstākam riskam;
  • pilnveidot preventīvos pasākumus un to efektivitāti;
  • uzlabot klientu izpētei nepieciešamās informācijas pieejamību;
  • pārskatīt neparasto un aizdomīgo darījumu ziņošanas sistēmu;
  • izstrādāt vadlīnijas vienotas pieejas nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanai un nepieciešamo pierādījumu apjoma nodrošināšanai;
  • izstrādāt ziņojumu par terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riskiem;
  • uzlabot iestāžu un privātā sektora informētību par mērķēto finanšu sankciju jautājumiem.

Pasākumu plāna ieviešanai apzināti papildu nepieciešamie valsts budžeta resursi, kuru apjoms gan netiek norādīts.

Tuvāko nedēļu laikā pasākumu plāns tiks izskatīts un apstiprināts Ministru kabinetā, norāda Šnore.

Viņa atzīmē, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir nozīmīgi stiprinājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo ietvaru un uzraudzības un kontroles mehānismu. Darbs turpināts arī 2018.gadā – veikta finanšu sektora risku samazināšana, pārtraucot darījumus ar augsta riska čaulas veidojumiem, nodrošināta labāka piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem, veikti grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kā arī rosinātas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta darbībā.

KONTEKSTS:

Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 23.augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Nākamā "Moneyval" atskaite būs pēc gada.

Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa iepriekš atzina, ka Latvijai gada laikā ir jāuzrāda būtisks progress naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanā. Līdz 5.septembrim bija plānots izstrādāt plānu ar pasākumiem, kurus īstenojot varētu uzrādīt progresu attiecīgo risku novēršanā. Šo plānu 11.septembrī bija plānots virzīt skatīšanai Finanšu sektora attīstības padomē un pēc tam – arī valdībā. Pēc tam plānots sākt ieviest plāna pasākumus.

Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojums nebija pirmais negatīvais vērtējums Latvijai, runājot par naudas atmazgāšanas apkarošanu. Nepietiekamu kontroli iepriekš pārmeta arī ASV. Pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma gada sākumā darbību nācās beigt "ABLV Bank", kurai pārmeta naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti