“Ar izaicinājumiem, kas radās šī gada februārī, esam tikuši galā kopumā veiksmīgi. Riskus mazinošie pasākumi, ko kopīgi ar valdību izstrādājām un, apspriežot Finanšu sektora attīstības padomē, esam ieviesuši, uzskatām, ka tie ir veiksmīgi noslēgti un varam fokusēties uz jauniem izaicinājumiem,” sacīja Liepiņa.
Latvijas bankām esot izdevies īsā laikā samazināt riskus, kas saistīti ar čaulas kompānijām un finanšu plūsmām caur tām. Vienlaikus ir sarucis ārvalstu noguldītāju apjoms Latvijas bankās.
Savukārt vietējo noguldījumu apjoms turpināja pieaugt apmēram 8% apmērā, kas esot ātrs temps. Un pašlaik bankas fokusējas uz Eiropas Savienības tirgu, kā arī uz digitālajiem risinājumiem un to pieejamību, norādīja Liepiņa.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs.
Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.
Pēc “ABLV” problēmām Saeima aprīlī noteica aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Iepriekš Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt arī FKTK darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
Savukārt augusta sākumā publiskotie dati liecina, ka čaulas kompāniju noguldījumu īpatsvars Latvijas komercbankās sarucis līdz 0,03% no kopējiem noguldījumiem un bankas pārtraukušas sadarbību ar aptuveni 9000 čaulas kompānijām. No Latvijas bankām aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro, savukārt kontos patlaban iesaldēti aptuveni 4,5 miljoni eiro.
