Labklājības ministra Gata Eglīša (Jaunā konservatīvā partija) izteikumus viņa vērtēja kā populistiskus. Lomanovska paskaidroja, ka 2. pensiju līmenis ir katra cilvēka individuālais uzkrājums un, beidzoties diskusijām par tā pārmantošanas iespējām, tas ir kļuvis par uzkrājumu ne tikai uz pensionēšanās brīdi, bet arī dzīves laikā.
Finanšu nozares asociācijas pārstāve vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik pirmajā pensiju līmenī tiek novirzīti 14% no obligātajām sociālajām iemaksām, taču pirmais līmenis ir pakļauts demogrāfiskajiem riskiem, tāpēc 2. līmeņa iemaksas sešu procentu apmērā no bruto algas ir būtiska iemaksu daļa cilvēkiem, kuri uzsāk savas darba gaitas. Viņa prognozēja, ka, ņemot vērā demogrāfiskos riskus, pašlaik darba gaitas uzsākušajiem otrais pensiju līmenis varētu veidot pat pusi no pensijas vecumdienās.
Lomanovska arī atgādināja, ka situācija krīzes laikā, kad iemaksas 2. pensiju līmenī tika samazinātas uz diviem procentiem, bet tad pakāpeniski tika celtas līdz četriem un, visbeidzot – sešiem, labi atainojas iemaksu līknēs, parādot, ka uzkrājums tajā laikā saruka. Viņa atsaucās arī uz Latvijas Bankas norādēm, ka nabadzības riskam nākotnes pensiju ziņā ir pakļauti arī jaunieši.
"Nabadzības risks nav tikai šī brīža pensionāriem, bet pastāv arī paaudzei, kas strādā," viņa pauda.
Komentējot kādreizējo ieceri sadalīt iemaksas starp abiem pensiju līmeņiem pa desmit procentiem katrā, viņa uzsvēra, ka pašreizējie seši procenti ir absolūts minimums, jo cilvēku privātie uzkrājumi veidojas kūtri. Tos veido katrs trešais strādājošais, un ir aktuāls arī jautājums, kādā apmērā, jo pareizi vecumdienām būtu atlicināt desmit procentus no algas, tomēr ne visi to var atļauties.
"Seši procenti ir solīda summa, kas tiek novirzīta uzkrājumā, un tās mazināšana būtu ļoti nepareizs solis," viņa teica.
Lomanovska uzsvēra, ka pašreizējo pensionāru finansiālā stāvokļa uzlabošana ir diskusiju jautājums gan Saeimai, gan atbildīgajām ministrijām, taču šo problēmu risināšana uz nākotnes pensionāru rēķina būtu visnepareizākais solis, jo tas problēmu tikai padziļinās, nevis novērsīs.
KONTEKSTS:
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), kurš nesen stājās šajā amatā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" izteicās, ka varētu rosināt daļu no iemaksām 2. pensiju līmenī pārdalīt par labu pašlaik izmaksājamo pensiju fondam. Vēlāk viņš norādīja, ka viņa teiktais ticis izrauts no konteksta, bet vienlaikus sacīja, ka ministrijas eksperti arī vērtē Igaunijas pieredzi, un viens no apspriežamajiem virzieniem varētu būt arī 2. pensiju līmeņa obligātuma mazināšana, tādējādi mazinot darbaspēka un sociālo iemaksu izmaksas.
