Ministrs atzīmēja, ka papildu finansējums veselībai un labklājībai nav starp šī gada valsts budžeta trim galvenajām prioritātēm, taču papildu finansējumu varētu rast ar nodokļu revīziju.
Ašeradens atzina, ka šīs nozares nav pietiekami finansētas. Taču koalīcija vienojusies šī gada otrajā pusē sākt nodokļu revīziju un vērtēt, kā minētās nozares būtu iespējams finansiāli stabilizēt, atzīmēja finanšu ministrs.
Ministrs skaidroja – kā 2023. gada valsts budžeta galvenās prioritātes iezīmējušās drošība, ekonomiskā transformācija un inflācijas seku mazināšana. Tāpat "pienācīgā vietā" starp prioritātēm esot arī veselības nozare, klāstīja Ašeradens.
"Pirmā ir drošība, redzam, kā attīstās situācija Ukrainā, varam no tā izdarīt secinājumus, tur mēs plānojam attiecīgas investīcijas. Pagrieziena punkts ir, ka ne tikai domājam par ārējo drošību, bet arī par iekšējo. Otrs galvenais jautājums ir ekonomiskās transformācijas jautājums. (..) Kamēr ekonomika iet cauri recesijas vilnim, sagatavot ekonomiku nākotnes izaugsmei. Šeit lielie jautājumi ir investīcijas izglītībā, zinātnē, protams, inovatīvā ekonomikā. Trešais lielais jautājums, kādā veidā kompensēt gan iedzīvotājiem, gan visai tautsaimniecībai kopumā, ir augstā inflācijas līmeņa izraisītās sekas. Arī veselības aprūpei ierādīta pienācīga vieta jaunā budžeta struktūrā," atzīmēja Ašeradens.
Finanšu ministrs stāstīja, ka šobrīd norit aktīvs darbs pie šī gada budžeta projekta, notiekošās budžeta plānošanas sarunas raksturojot kā ļoti konstruktīvas un relatīvi mierīgas.
KONTEKSTS:
Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2023. gadam veido 2,23 miljardus eiro, neatkarīgo institūciju pieprasījumi – 36,8 miljonus eiro. Savukārt pieejamais finansējums jaunajām prioritātēm paredzēts 215 miljonu eiro apmērā.
