Krustpunktā

Krustpunktā diskusija. Gāzes tirgus nākotnē: kā iztikt bez Krievijas piegādēm

Krustpunktā

Krustpunktā aktuāli: Ukrainas un Krievijas miera sarunas. Latvijā pieaug dzīves dārdzība

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Jāni Reiru

Finanšu ministrs: Šobrīd valstij nav iespēju samazināt nodokļus konkrētām preču grupām

Patlaban valsts nevar samazināt nodokļus konkrētām preču grupām, kā piemēram, degvielai vai pārtikai, lai iedzīvotājiem kompensētu šo preču cenu kāpumu. To Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Ministrs pastāstīja, ka vispārējs atbalsts inflācijas ietekmes mazināšanai nav paredzēts. Taču tiek strādāts pie mērķēta atbalsta veidošanas. Tāpat, vaicāts par degvielas cenu kāpumu, viņš norādīja, ka valstij nav iespēju sniegt atbalstu konkrētām preču grupām. 

Reirs stāstīja, ka patlaban Ekonomikas un Labklājības ministrijas strādā pie atbalsta programmām, lai mazinātu inflācijas ietekmi tieši uz sabiedrības maznodrošināto daļu. 

"Atbalsts būtu mērķēts tikai uz maznodrošinātajiem, cilvēkiem, kuriem tas ir eksistenciāli. Ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri nevar paši sevi nodrošināt," piebilda finanšu ministrs.

Vienlaikus tiek plānots atbalsts uzņēmumiem, kurus ietekmēs aiziešana no Krievijas un Baltkrievijas tirgus. Šiem uzņēmumiem atbalsts būšot paredzēts finanšu instrumentu veidā ar kredītu un eksporta garantijām, kā arī ar nodokļu maksājumu atlikšanu. 

Ministrs arī sacīja, ka ministriju darba grupās, kas spriež par nepieciešamo atbalstu, tiek modelētas dažādas situācijas, tomēr ir skaidrs, ka, dzīvojot kara apstākļos, nodrošināt tādu pašu dzīves līmeni kā pirms kara nespētu neviena valsts. "Praktiski nav instrumentu tādu, lai kompensētu visus zaudējumus," pauda Reirs. 

Reirs skaidroja, ka nepieciešams izvērtēt prioritātes un šobrīd svarīgākā prioritāte ir finansējuma palielināšana valsts aizsardzībai līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta trīs gadu laikā

KONTEKSTS:

Latvijas Banka paaugstinājusi Latvijas inflācijas prognozi 2022. un 2023. gadam attiecīgi līdz 9,5% un 3,7% globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Pagājušā gada decembra prognoze 2022. gada inflācijai bija 6,1%, bet 2023. gada inflācijai – 2,9%.

Februārī, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, gada inflācija sasniegusi 8,7%, un lielākais cenu kāpums ir pārtikai.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%. Straujo cenu kāpumu 2021. gadā galvenokārt ietekmēja trīs lietas:  mājokļa izdevumu, transporta pakalpojumu un pārtikas preču sadārdzināšanās. Tātad pieauga pamatvajadzību izmaksas. Šāda situācija Latvijā nav redzēta jau 12 gadus, norādījanstatistikas pārvaldē.

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm. Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt