Rīta Panorāma

Intervija ar Andreju Klementjevu

Rīta Panorāma

Intervija ar Dzintru Geku

Finanšu ministrs: Mediķu algu celšanai vairāk naudas nav

Veselības aprūpei nākamā gada valsts budžetā papildus paredzēti vairāk nekā 60 miljoni eiro – šis lēmums ir negrozāms, jo vairāk naudas budžetā nav. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Runājot par Saeimas iepriekš pieņemto likumu, kas paredz mediķu algas no nākamā gada celt par 20%, kam būtu nepieciešami 120 miljoni eiro, finanšu ministrs atzīmēja, ka parlaments ir atzinis, ka šis balsojums ir bijis kļūdains.

Pēc Reira teiktā, valdība, vērtējot priekšlikumus par 2020. gada budžeta papildu naudas – vairāk nekā 170 miljonu eiro – sadali, izskatījusi daudzus variantus, tostarp, ka viss papildu finansējums jāatvēl tikai mediķu un pedagogu algu celšanai, taču tādā gadījumā nevarētu celt atalgojumu, piemēram, iekšlietu un kultūras jomā strādājošajiem, kuriem arī ir samērā zems atalgojums.

Finanšu ministrs atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā veselības aprūpes budžets ir pieaudzis par 400 miljoniem – no 800 miljoniem eiro līdz apmēram 1,2 miljardiem eiro.

Tik būtisks finansējuma pieaugums nav bijis nevienā jomā, teica ministrs, norādot, ka veselības jomai bez minētajiem 60 miljoniem eiro papildus būs vēl 144 miljoni eiro,

kas jau iepriekš papildus paredzēti, piemēram, rindu mazināšanai, un no kuriem apmēram 70 miljoni eiro aizies atalgojumam, kas gan "neies tarifā".

Finanšu ministrs atzina, ka Eiropas Komisijas nupat nākusi klajā ar jaunākajām ekonomikas izaugsmes prognozēm, lēšot, ka Eiropas Savienības ekonomika attīstīsies lēnāk, nekā gaidīts. Ja ekonomiskā izaugsme samazinās, tad naudas, ko var papildus sadalīt, kļūst mazāk, teica finanšu ministrs.

Viņš atzina, ka nevēlētos vērt vaļā valsts budžetu, lai samazinātu tēriņus saistībā ar iespējami zemākiem budžeta ieņēmumiem tāpēc, ka ekonomika attīstās lēnāk, nekā gaidīts.

Finanšu ministrs norādīja arī, ka no sociālo partneru puses pārmetumi par nākamā gada budžetu nav dzirdēti.

"Neesmu dzirdējis [pārmetumus] no sociālo partneru puses. Mēs esam izgājuši visu procedūru, sākot ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, kas sastāv no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem. Tātad visi sēžam pie viena galda, (...) diskutējam un pieņemam lēmumus. Šādas sēdes šogad bija divas reizes," teica ministrs.

Pēc  viņa sacītā, sēdes ar arodbiedrības pārstāvjiem notiek arī nozaru ministrijās, gatavojot budžetu. "Tāpēc es nevaru teikt, ka būtu bijušas kādas īpašas neieklausīšanās," piebilda ministrs.

KONTEKSTS:

Nākamgad budžeta izdevumi pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegs 10 miljardus eiro, tajā paredzēts finansējuma pieaugums izglītības, veselības, iekšlietu un kultūras jomas darbiniekiem, tostarp arī papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljoniem eiro, taču no tiem paredzēti 60 miljoni eiro, tāpēc mediķi rīko protesta akcijas.

Piedāvājumam vairāk celt algas tieši ārstiem–rezidentiem nozare nepiekrīt un jau ceturtdien, 14. novembrī, lemšot par nākamajām protestu akcijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti