Pastāv risks, ka skaidras naudas darījumus izmanto, lai izvairītos no nodokļiem un legalizētu noziedzīgi iegūtu naudu. Tā uzskata FM, kas starp budžetu pavadošajiem likumprojektiem iekļāvusi priekšlikumu no 7200 līdz 3000 eiro samazināt slieksni, līdz kuram atļauti darījumi skaidrā naudā. Vēl stingrāk ministrija vēlas ierobežot automašīnu tirgu, atļaujot skaidras naudas darījumus tikai līdz 1500 eiro, savukārt iespēju pirkt nekustamo īpašumu skaidrā naudā ministrija vēlas izslēgt pilnībā.
Saeima grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja,
taču pirms galīgā balsojuma vairāki koalīcijas deputāti no ministrijas piedāvātā rosina saglabāt tikai ierobežojumus darījumiem ar nekustamo īpašumu.
"Ir tāda lieta kā individuālā cilvēka brīvība, un nekādā gadījumā Nacionālā apvienība nevar piekrist tam, ka ierēdņu ērtības labad šī brīvība tiek ierobežota. [..] Atcerēsimies gadījumu ar "Swedbank". Piemēram, frizētavā nokrāso matus sieviete, ko es redzēju, un viņa nevar samaksāt par šo pakalpojumu, jo nestrādā karte. Tas ir pilnīgi nevajadzīgi," sacīja Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība).
Pret skaidras naudas ierobežošanu iebilst arī opozīcija.
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka par kompromisu varētu vienoties pirmdien, 25. martā, koalīcijas partiju sarunās.
Finanšu ministrs stāstīja, ka no stingrākiem skaidras naudas ierobežojumiem ministrija varētu atteikties ar nosacījumu, ka jāstiprina atbildība naudas izcelsmes pierādīšanā.
"Visi tie piemēri par valstīm, kurās it kā nav ierobežojumi skaidras naudas apritē, mēs esam pētījuši, ka šie ierobežojumi nav, jo ir šis legālās prezumpcijas princips, ka katram cilvēkam ir jāpierāda naudas izcelsme, nevis valstij jāpierāda, ka šī nauda nav nelegāla. Tas ir mūsu mērķis," sacīja Reirs.
Neatbalstot skaidras naudas ierobežojumus, plānotie budžeta ieņēmumi jāsamazina par aptuveni 300 000 eiro. Tomēr Reirs norāda, ka deputātiem jauns naudas avots nebūs jāmeklē, jo pagājušajā nedēļā Latvija pārliecinājusi Eiropas Komisiju, ka stingrāka e-komersantu uzraudzība šogad valsts budžetam dos papildu divus miljonus eiro. Tas gan nenozīmē, ka parādījusies jauna nauda, ko deputātiem budžeta sarunās pārdalīt, jo atlikušie aptuveni 1,7 miljoni eiro, visdrīzāk, nonāks skolotāju algu palielināšanai.
