Jautāts par valsts budžeta 2021. gadam likumprojektu, kas trešdien, 14. oktobrī, tiks iesniegts skatīšanai Saeimā, finanšu ministrs sacīja, ka neviens budžeta izstrādes process nav viegls, turklāt – jo vairāk iesaistīto budžeta izstrādē, jo sarežģītāk budžetu veidot. "Šis gads nebija izņēmums," atzina Reirs.
Runājot par kultūras nozares neapmierinātību saistībā ar plānotajām izmaiņām autoratlīdzību regulējumā un trešdien pie Saeimas radošo profesiju plānoto zibakciju "Nesaprašanas siena", finanšu ministrs klāstīja, ka līdz šim par autoratlīdzībām bijušas daudzas sēdes gan Trīspusējā sadarbības padomē, gan arī Kultūras ministrijā.
Visi budžeta veidošanas procesā nav uzklausīti, taču visu vēlmes nav iespējams uzklausīt un atbalstīt.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nodokļu izmaiņas nekad neesot populāras. Taču risinājumi un kompensējošie mehānismi tiekot vēl meklēti. Uz jautājumu, par kādiem mehānismiem ir runa, Puntulis atbildēja, ka tiek vērtēta Lietuvas un Igaunijas pieredze.
Ministrs akcentēja, ka Latvijā ir kopumā deviņi dažādi nodokļu režīmi. Sistēma ir sarežģīta, ko parādīja arī Covid-19 pandēmijas laiks.
Kultūras ministrs teica, ka daļa radošo profesiju izmaiņas vērtē pozitīvi, bet vienmēr būs daļa neapmierināto.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 13. oktobrī, akceptēja 2021. gada valsts budžeta un ar to saistītos likumprojektus, kurus trešdien, 14. oktobrī, plānots iesniegt skatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz arī virkni nodokļu izmaiņu. Tostarp paredzēts no nākamā gada vidus Latvijā ieviest minimālās sociālās iemaksas. Tāpat paredzētas izmaiņas autoratlīdzību regulējumā.
Uzņēmējus apvienojošās organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nemierā ar plānoto minimālo sociālo ieviešanu. LTRK ieskatā, virziens par šādu iemaksu ieviešanu ir pareizs, taču tas būtu jādara pakāpeniski, ņemot vērā arī Covid-19 izraisīto krīzi ekonomikā.
