Gan prezidents, gan finanšu ministrs bija vienisprātis, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācijā uz valsts aizsardzības un iekšējās drošības jautājumiem taupīt nedrīkst.
Tāpat prezidents uzsvēra nepieciešamību valsts budžetā atbalstīt augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomas attīstību.
Prezidents interesējās arī par valsts budžeta pieņemšanas procesu, kas pagājušā gada parlamenta vēlēšanu dēļ šogad notiek vēlāk nekā parasti. Finanšu ministrs mierināja – viss būs kārtībā.
"Ar budžetu viss iet pēc plāna. Valdība savu sākotnējo darbu padarījusi – apstiprinājusi budžeta prioritātes. Šobrīd ministrijas veido savus budžetus – liek kopās šīs prioritātes kopā ar jau esošo pagaidu budžetu," skaidroja finanšu ministrs.
Balsojums par budžetu valdībā plānots 7. februārī, un 9. februārī finanšu ministrs ar tradicionālo budžeta portfeli iecerējis doties uz Saeimu, nodot to parlamenta izvērtēšanai.
KONTEKSTS:
Valdība ārkārtas sēdē 13. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām. FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.
Kā 2023. gada budžeta prioritātes noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.