Finanšu ministrija pagaidām ir piesardzīga pret Tieslietu ministrijas priekšlikumu. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne uzsvēra, ka darbiem jānorit secīgi. Proti,12 mēnešu laikā pēc tam, kad Tieslietu ministrija sagatavo priekšlikumu par kadastrālo vērtību, Finanšu ministrijai ir jāizstrādā nodokļu politika.
Kaļāne sacīja, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim būtu nepieciešams izvērtēt vairākus piedāvājumus: “Risinājums ir domāts, bet mēs arī uzskatām tā, ja mēs pateiksim, ka katru īpašnieku atbrīvojam ar vienu mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa, tad tādā gadījumā tajās pārtikušākajās ģimenēs, kurās ir vairāki īpašumi, tad nākamais īpašums tiks pārrakstīts uz bērna vai laulātā vārda, tad notiks plaša īpašumu atbrīvošana no nodokļa. No ekonomikas viedokļa jāskatās tā: ja kāda grupa nemaksās nodokli (pašvaldībām nevajadzētu būt tā, ka ieņēmumi samazinās), tad kura grupa maksās."
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere sacīja, ka pašreizējais Tieslietu ministrijas piedāvājums nav pilnīgs. "Pašvaldībā ir vajadzīgi arī resursi. Ja nesamazina pašvaldībām noteiktās funkcijas, tad ir būtiski, cik pašvaldībām ir resursu šo uzdevumu segšanai. Tur šie Tieslietu ministrijas aprēķini un komentāri ir, teiksim tā, interesanti. Viņi apgalvo, ka nevienam nebūšot jāmaksā lielāks nodoklis, daļai nebūs jāmaksā vispār, bet kopumā pašvaldībām nodokļu ieņēmumu būs pat vairāk vai tādi paši. Ja šādi apgalvojumi izskan, tad mūžīgais dzinējs jau sen būtu izdomāts," pauda Šķiltere.
Viņa uzsvēra, ka LPS bažīgu dara fakts, ka Tieslietu ministrijai attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli piedāvājums ir. To var vērtēt dažādi, bet tas ir. Bet attiecībā uz pārējiem nodokļiem un nodevām, kurās arī izmanto kadastrālās vērtības, šādu piedāvājumu nav.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone kopumā no sociālā viedokļa priekšlikumu vērtē pozitīvi, bet uzsver, ka tā tehniskais izpildījums būtu vēl jāpilnveido. “Noteikti nevajadzētu ieviest šo dalījumu pa kvadrātmetriem, bet pa vērtībām, jo šai formulai ir jābūt kā attiecībām ar Latvijas iedzīvotājiem, nevis tikai ar pašu ēku. Ideja laba. Protams, ir arī politiskais konteksts, bet tai pašā laikā būtu arī racionāli un saprātīgi jāsaliek kritēriji, lai pēc tam nebūtu sajūtas, ka laba ideja nav izgājusi labāko saskaņošanas un labākā risinājuma meklēšanas ceļu," teica Meņģelsone.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) iepriekš paudis, ka nodokļu sloga paaugstināšana iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama, tāpēc tiem nepieciešams ieviest neapliekamo minimumu, bet tā ieviešana, viņaprāt, joprojām ir atkarīga no valdības un Finanšu ministrijas – tā ir visas koalīcijas politiskā izšķiršanās.
Jau agrāk notikušajā starpinstitūciju sanāksmē netika gūts atbalsts ministrijas piedāvājumam, un šīsdienas sanāksmē par to gaidāmas plašas diskusijas.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrija piedāvā atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) primārajam mājoklim, sākot no 2022. gada 1. janvāra, kad nodokļa aprēķinam sāks izmantot jaunās kadastrālās vērtības. Grozījumi likumā paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību). Līdzīgs piedāvājums ir arī attiecībā uz zemi zem primārajiem mājokļiem, tikai šajā gadījumā neapliekamais minimums būtu 10 000 eiro. Attiecīgi, ja zemes vērtība ir zem 10 000 eiro, tad NĪN maksājums būtu nulle eiro, bet ja vairāk par 10 000 eiro, tad no tās atņems 10 000 eiro un atlikušajai summai piemēros koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).
