Finanšu ministrija: Gads sākas ar strauju ES fondu projektu īstenošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šā gada pirmajos divos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir pārpalikums 299,9 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrija (FM), to skaidrojot ar nozīmīgu ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpumu, pieaugošiem nodokļu ieņēmumiem, kā arī būtiski augstākiem Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumiem un iemaksu palielinājumu ES budžetā.

Šogad pirmajos divos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija par 167,1 miljonu eiro lielāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Valsts konsolidētā budžeta pārpalikums bija 231,6 miljoni eiro, bet pašvaldību budžeta pārpalikums 68,3 miljoni eiro, nozīmīgākajam pārpalikuma pieaugumam veidojoties valsts budžeta līmenī.

Ministrijā gan norāda, ka gada sākumā jau vēsturiski ir vērojami zemāki izdevumi, kas turpmākajos mēnešos pieaugs gan valsts budžetā, gan pašvaldībās. Līdz ar to sagaidāms, ka kopbudžetā gada nogalē veidosies finansiālais deficīts, kas 2018.gadā tiek plānots 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā.

Lielāki kopbudžeta ieņēmumi

Kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem diviem mēnešiem, šā gada attiecīgajā periodā ir palielinājušies par 209,6 miljoniem eiro jeb 13,2%, sasniedzot 1 794,3 miljonus eiro. To palielinājumu sekmēja ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ieplūde (par 92,1 miljonu eiro jeb 38,2% vairāk), aktivizējoties ES fondu projektu īstenošanai, kā arī straujākas ekonomikas izaugsmes virzīts nodokļu ieņēmumu kāpums (par 123,6 miljoniem eiro jeb 10,2%), norāda ministrijā.

Izteiktāks kāpums vērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos.

IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugumu ietekmē arī izmaiņas nodokļu likmēs un minimālās algas apmērā. Lai arī nodokļu reforma stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri, tās precīzāku ietekmi uz nodokļu ieņēmumu apjomu varēs novērtēt turpmākajos mēnešos.

Pretēji iepriekš pieminēto nodokļu pieaugumam atsevišķās ieņēmumu pozīcijās šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija vērojams kritums. Tā nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā bija par 7,8 miljoniem eiro jeb 12,1% zemāki nekā pērn pirmajos divos mēnešos. Samazinājums esot skaidrojams galvenokārt ar zemākiem ieņēmumiem no zemes īpašumu pārdošanas pašvaldībās, ko ietekmēja pagājušā gada sākumā veiktie darījumi lielākā apmērā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, lai gan pret iepriekšējā gada divu mēnešu periodu kāpa ievērojami, tomēr tikai nedaudz pārsniedza plānoto apmēru. Nodokļu ieņēmumu plāns janvārī-februārī tika izpildīts 100,5% apmērā, un ieņēmumi bija par 6,4 miljoniem eiro lielāki nekā budžetā plānots. Ieņēmumi no IIN plānu pārsniedza par 13,5 miljoniem eiro jeb 5,1%, kamēr sociālās apdrošināšanas ieņēmumi speciālajā budžetā plānu pārsniedza par 5,4 miljoniem eiro jeb 1,5%.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi sekmē sarūkošais bezdarba līmenis, darba samaksas pieaugums valstī un vispārējā nodokļu režīmā strādājošo skaita pieaugums, kas skaidrojams arī ar mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazinājumu.

Savukārt plāna neizpilde vērojama PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem.

PVN ieņēmumi bija par 13,2 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāki, bet UIN ieņēmumi par 6,3 miljoniem eiro jeb 9,3% mazāki par plānoto. PVN ieņēmumu plāna neizpildi galvenokārt ietekmēja zemāks atmaksu apmērs 2017.gada decembrī, pārnesot atmaksu slogu uz 2018.gadu. Kā papildu iemesls tiek minētas izmaiņas likumdošanā, samazinot atmaksas termiņus PVN pārmaksai, kam neizpildās tūlītējas atmaksas nosacījumi.

Savukārt UIN ieņēmumi no plāna atpalika avansa maksājumu samazinājuma rezultātā, kā arī saistībā ar atmaksu pieaugumu.

Pieaug arī budžeta izdevumi

Kopbudžetā gada pirmajos mēnešos vērojams mērens izdevumu kāpums. ES fondu projektu izdevumu plūsma gada pirmajos divos mēnešos vairāk nekā divas reizes pārsniedza 2017.gada pirmo divu mēnešu līmeni. Savukārt citu izdevumu mērenāks kāpums vai pat samazināšanās piebremzēja kopējo izdevumu straujāku palielināšanos. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2017.gada diviem mēnešiem, palielinājušies par 42,5 miljoniem eiro jeb 2,9% un veidoja 1 494,4 miljonus eiro.

Būtiski ir pieauguši kapitālie izdevumi, īpaši pašvaldībās, tai skaitā saistībā ar ES fondu projektu investīcijām.

Kopbudžetā kapitālie izdevumi pārskata periodā palielinājās par 15,3 miljoniem eiro jeb 22,9%. Tāpat ministrija izceļ iemaksu palielinājumu ES budžetā. Tās janvārī-februārī palielinājušās par 10,7 miljoniem eiro jeb 36,2%.

Lēzenāks kāpums vērojams izdevumiem atlīdzībai. Salīdzinot ar 2017. gada divu mēnešu periodu, atlīdzības izdevumi ir palielinājušies par 17 miljoniem eiro jeb 5,9%. Galvenokārt atlīdzība kāpusi pašvaldībās (par 11,3 miljoniem eiro), ko ietekmēja minimālās algas celšana.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar 2017. gada pirmo divu mēnešu periodu, kopbudžetā ir palielinājušies par 19,5 miljoniem eiro jeb 4%. Tostarp pensiju izdevumi kāpuši par 15,3 miljoniem eiro jeb 4,6%, bet izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem par 4,2 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Pārējo sociālo pabalstu izdevumu mēreno kāpumu, ko pamatā ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpums, ietekmēja sarukums izdevumos bezdarbnieka pabalstiem. 2018.gada janvārī bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits bija par 17,6% mazāks nekā 2017.gada janvārī. Sarūkošā bezdarba līmeņa (pērn 8,7%) ietekmē izdevumi bezdarbnieka pabalstiem šā gada divos mēnešos bija par 1,2 miljoniem eiro jeb 5,7% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā.

Ministrija arī norāda uz gada sākuma notikumiem Latvijas finanšu sektorā, līdz ar to sagaidāms, ka pakāpeniski var pieaugt bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits un turpmākajos mēnešos izdevumiem bezdarbnieka pabalstiem būs vērojams mērens kāpums, vienlaikus nepārsniedzot budžetā ieplānoto izdevumu apjomu.

2018.gada divos mēnešos vairākas izdevumu pozīcijas kopbudžetā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājušās. Mazāki nekā pērn bijuši procentu izdevumi, kā arī subsīdijas un dotācijas. Līdz ar izdevīgām procentu likmēm valsts parāda apkalpošanai un veiksmīgas Valsts kases darbības rezultātā par 22,5 miljoniem eiro jeb 26,5% samazinājušies procentu izdevumi. 2017. gada februārī tika veikta ASV dolāru obligāciju atmaksa 1 miljarda ASV dolāru apmērā, samaksājot pēdējo kupona maksājumu, tādējādi samazinot procentu izdevumu apmēru.

Arī 2018. gadam kopumā procentu izdevumi tiek prognozēti zemākā līmenī nekā pērn. Savukārt zemāki subsīdiju un dotāciju izdevumi (par 7,2 miljoniem eiro jeb 2,4%) skaidrojami ar subsīdiju samazinājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājiem pašvaldībās. Neskatoties uz kopējo subsīdiju izdevumu samazinājumu, līdz ar investīciju projektu aktivizēšanos subsīdijas ES fondu projektu īstenošanai palielinājušās nepilnas sešas reizes jeb par 29,1 miljonu eiro.

FM informē, ka šobrīd norit darbs pie Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam vispārējās valdības budžeta bilances prognožu izstrādes, ko šā gada aprīļa vidū plānots iesniegt Eiropas Komisijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti