Finanšu ministrija aplēš sociālo iemaksu un «mikronodokļa» izmaiņu ietekmi – budžetam skādes nebūs

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi aplēses par premjera piedāvājumu mikrouzņēmuma nodokļa celšanai līdz 15% un minimālo sociālo iemaksu atcelšanai – aprēķini liecina, ka šīs izmaiņas kopumā neradīs zaudējumus budžetā, bet mikrouzņēmumu darbiniekiem būs labākas sociālās garantijas. 

Aprēķini iesniegti arī “Vienotībai”, kura vienīgā no trīs koalīcijas partijām vēl nesteidza atbalstīt premjera trešdien, 7.decembrī, negaidīti izteikto piedāvājumu, un prasīja detalizētos aprēķinus.

Ministrijas aplēses liecina, ka no visām sociāli apdrošinātajām personām aptuveni par 31% maksāts mazākas sociālās iemaksas nekā no minimālās algas, portālu lsm.lv  informēja FM.

2015.gadā pieņemtais lēmums no 2017.gada maksāt sociālās iemaksas vismaz 75% no minimālās algas arī par darbiniekiem, kas saņem mazāk par minimālo algu, prasītu būtisku īpaši maza apjoma uzņēmējdarbības pārstrukturizāciju, mainot nodokļu maksāšanas režīmus un paaugstinot nepilna laika darba izmaksas mazatalgotajos darbos.

Taču šajā normā paredzēti izņēmumi, kurus sarunās ar sociālajiem, sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām tika nolemts būtiski paplašināt. Tādējādi būtiski – vairāk nekā par 35 000 darba ņēmēju – samazinot to cilvēku skaitu, par kuriem maksātu minimālās sociālas apdrošināšanas iemaksas.

Tas savukārt samazinātu sociālā budžeta ieņēmumus.  

Tāpēc arī piedāvāts atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša minimālā objekta un palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15% no 2017.gada.

Finanšu ministrija lēš, ka vidēji mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījums ir 14 000 eiro gadā un vienā mikrouzņēmuma vidēji strādā divi darbinieki (aptuveni 67% no mikrouzņēmumiem apgrozījums ir zem vidējā).

Modelējot piedāvātās izmaiņas, redzams, ka nodokļu slogs uz šādu maksātāju samazinās un ir proporcionāls ieņēmumiem.

 

Piedāvājums arī novērsīs situācija, kad mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuriem ir sezonālas darbības raksturs, ir jāmaksā nodokļi, kad faktiski nenotiek uzņēmējdarbība.

 2016.gada 3 ceturkšņu dati liecina, ka šādu mikrouzņēmumu darbinieku skaits ar izteiktu sezonalitāti ienākumos svārstās no 8 līdz 9 tūkstošiem darbiniekiem. Aptuveni 60% no šiem darbiniekiem strādā tiki mikrouzņēmuma režīmā.

Novirzot papildu no mikrouzņēmuma nodokļa palielinājuma iegūto naudu sociālajā budžetā, mikrouzņēmumu sociālās iemaksas, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, pieaugs par 62% 2017.gadā un par 84% 2018.gadā

Tāpat, samazinoties nodokļu slogam, būs mazāk uzņēmumu, kuri būs spiesti atlaist darbiniekus, tādējādi tiks gūts ietaupījums uz īstermiņa sociālo pabalstu rēķina, lēš FM.

 Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aprēķinus un piedāvājuma detaļas solīja sagatavot līdz piektdienas vakaram, un pēc tam vēlreiz apspriest ar koalīcijas partneriem.

Premjers 7.decembrī,   divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas, negaidīti rosināja  atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni. Iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%. Tiesa, "Vienotības" Saeimas frakcija nesteidza atbalstīt šo priekšlikumu.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka ZZS izmaiņas var virzīt Saeimā arī bez “Vienotības” atbalsta.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti