Finanšu ministre gan atzina, ka, vērtējot uzrunāto cilvēku pretargumentus mēģināt uzņemties VID vadības grožus, atalgojuma jautājums nebūt nebija pats būtiskākais. Galvenais atteikuma iemesls dalībai konkursā uz VID vadītāja amatu esot bijis ģimenes negatīvā attieksme.
Tiesa, salīdzinot ar privāto sektoru, VID ģenerāldirektora atalgojums nav liels, un tam ir jābūt lielākam. Būtiski to audzēt nevajadzētu, jo tad tas būtiski atšķirtos no pārējo VID darbinieku algas, sprieda ministre. Pašlaik VID vadītāja mēnešalga esot aptuveni 3400 eiro pirms nodokļu samaksas.
Taču VID vadītāja algu vajadzētu pietuvināt atalgojumam, kādu saņem valsts kapitālsabiedrību vadītāji. Latvijas VID vadītāja atalgojumam vajadzētu būt līdzīgam, kāds tas ir attiecīgās iestādes vadītājam Igaunijā, proti, 5800 eiro mēnesī, teica ministre.
Tāpat būtu jāceļ atalgojums spējīgākajiem un profesionālākajiem VID darbiniekiem, un pie šī jautājuma arī tiek strādāts, piebilda Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka 30. maijā pašreizējā vadītāja Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu. Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam.
Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteicās 13 kandidāti, bet tālāk uz otro kārtu izvirzīja četrus kandidātus, kuru vārdus konkursa komisija gan neatklāja.
Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta, to otrdien, 12.jūlijā, "Rīta Panorāmā" paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Latvijas Televīzīja iepriekš vēstīja, ka šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova. Reizniece-Ozola "Rīta Panorāmā" pauda viedokli, ka Koļegova būtu piemērota VID vadītāja amatam.
VID vadītāja amatam esot vairāki kandidāti. Reālo amata pretendentu skaitu un viņu vārdus gan ministre pagaidām neatklāj.
