Viņa norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) seko līdzi notiekošajam banku sektorā. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka kopējie noguldījumi Latvijas bankās nav būtiski mainījušies - tie joprojām ir ap 20 miljardu eiro līmenī. Tāpat nav vērojamas būtiskas izmaiņas komercbanku klientu struktūrā, kā arī banku maksājumu plūsmā.
Līdzīgi kā Eiropas Centrālā banka, arī FKTK norāda: lai kādi būtu lēmumi "ABLV Bank" likvidēšanas sakarā, tiem sektor nevajadzētu būtiski ietekmēt.
"Tirgū valda pietiekami liela stabilitāte. Bankas savus klientus un situāciju pārvalda diezgan labi. Tāpēc es ceru, kas šis gadījums neatstās pārāk dziļas pēdas attiecībā uz citām bankām.
Šī visa situācija ir saistīta tikai ar vienu banku. Protams, tā ir trešā lielākā Latvijā. Bet tā nav banku krīze. Tā ir krīze vienā atsevišķi ņemtā bankā," teica Putniņš.
FM arī nepārtraukti kontaktējas ar starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām, lai informētu par situāciju. To, ka Latvijā situācija ir stabila, apliecina starptautiskās kredītreitingu aģentūras "S&P Global" lēmums pārapstiprināt Latvijas kredītreitingu esošajā "A-"līmenī, norādīja ministre.
Runājot par Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu neatcelt “ABLV Bank” iepriekš uz laiku noteiktos ierobežojumus, ministre sacīja - banka acīmredzot nav pārliecinājusi ECB, kā tā grasās risināt savas īstermiņa likviditātes problēmas, kā arī par saviem tālākās attīstības plāniem.
Līdz ar to pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību, un no 7.martā bankas klienti Latvijā varēs saņemt garantēto atlīdzību. Tā būs ne lielāka par 100 000 eiro apmērā, un banka šīs atlīdzības spēs izmaksāt no saviem līdzekļiem. FKTK tuvākajā laikā informēs, kurās bankās šis atlīdzības varēs saņemt.
"Latvijā nav banku krīze un katrs, kam ir noguldījums "ABLV Bank", no 7.marta to varēs saņemt kādā citā bankā," teica ministre.
Ministre uzsvēra: lai arī “ABLV Bank” ir Latvijā trešā lielākā banka pēc aktīvu apjoma, tā nav uzskatāma par sistēmisku banku.
Līdz ar to valsts no savas puses neieguldīs līdzekļus komercbankas glābšanā. Tas gan nenozīmē, ka “ABLV Bank” nav nozīmes valsts ekonomikā – tā pērn nodokļos samaksājusi 18 miljonus eiro, tāpat banka nodarbina ap 800 cilvēku.
Ministre atzina, ka komercbankā "ABLV Bank" naudu glabājušas arī divas pašvaldības.
"Jūrmalai tie ir 19 tūkstoši [eiro], Aizkrauklei 50 tūkstoši [eiro]. Tomēr pašvaldībām ir tā iespēja, ka, ja ir nepieciešami īstermiņā līdzekļi, tad var aizņemties no Valsts kases, kamēr tiek atgūti līdzekļi no bankas," skaidroja ministre.
Latvijas Banka: “ABLV Bank” labā finanšu situācijā
Pašlaik iemesls tam, ka valsts amatpersonas nerunāt gana konkrēti par situāciju, ir tas, ka “ABLV Bank” līdz galam nav nonākusi nevienā no stadijām un juridiski tās licence ir spēkā. Līdz ar to nedrīkst izteikties par vienu vai otru situācijas scenāriju, intervijā Latvijas Televīzijai komentēja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Turklāt “ABLV Bank” ir ļoti labā finanšu situācijā, un tai nebija ne vēlmes, ne gatavības šādām pārmaiņām.
Tas nāca kā trieciens, atzina Kušners, skaidrojot, ka bankai ir cita rakstura problēmas, kas saistītas ar sadarbību ar partneriem.
Vērtējot iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Latvijas Bankas padomes loceklis norādīja, ka Latvijas tautsaimniecība ir ļoti labā stāvoklī un cits laiks šādiem notikumiem varētu būt sliktāki nekā šobrīd.
Tāpat pašlaik neesot iemeslu panikai. Lai gan klientu nervozitāte var nodarīt kādu skādi citām bankām, tomēr banku sistēma Latvijā esot pietiekami izturīga. Kušners mudināja neļauties panikai.
Savukārt Latvijas Bankas lomu šajā situācijā Kušners salīdzināja ar cietuma ārstu – neatkarīgi no sprieduma, pat ja tas ir nāves spriedums, pacients ir jāārstē. Ja banku uzraugs atbalsta palīdzības sniegšanu, “mēs dakterējam”. Viņš gan piebilda, ka Latvijas Bankas rūpes ir par to, lai, sniedzot atbalstu, valsts neriskētu.
Vienlaikus viņš prognozēja, ka “ABLV Bank” vērsīsies starptautiskās tiesās, jo situācijas īpatnība paverot iespējas juristiem.
Eksperts: Signāls – tāds biznesa modelis nav ilgtspējīgs
Arī Banku augstskolas prorektors un arī bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Andris Nātriņš intervijā Latvijas Radio norāda, ka situācija ar “ABLV Bank” ir skaidrs signāls, ka tāds biznesa modelis nav ilgtspējīgs, norāda eksperts. “ Šis bija samērā nepārprotamu signālu, ka tas biznesa modelis, kas vienam banku segmentam bija raksturīgs līdz nesenam laikam, nav ilgtspējīgs. Un tiem, kuri pārstāv šo biznesa modeli, jāprot pārliecinoši pierādīt, ka stingra izejas stratēģija ir izveidota un ka viss norit atbilstoši nosacījumiem, kādus šīs bankas ir uzņēmušās, lai no šī biznesa modeļa atteiktos,” norāda Nātriņš.
Eksperts arī apstiprina amatpersonu teikto, ka “ABLV bankas” likvidēšanas procesā ietekme uz Latvijas valsts budžetu nebūs liela – bankai klientu salīdzinājumā ar universālajām bankām ir salīdzinoši maz, tāpēc varētu iztikt bez garantiju fonda iesaistes. Turklāt iepriekš “Latvijas Krājbankas” un arī “Trasta komercbankas” likvidācijas procesi liecina, ka naudas izmaksa klientiem notiek ātri.
“Pēdējā laikā Komercbanku asociācija bija uzņēmusies zināmu pārraudzību pār šo procesu un ir veiktas darbības, kas ir vērsts uz darbības atbilstības uzlabošanu. Ja tā rūpīgāk paskatās šo darbību būtību, tad reāli tas nozīmē atteikšanos no riskantām modeļa. Un tik lielā mērā, cik citi tirgus dalībnieki varētu pārliecināties par to, ka notiek patiešām reāla bankas pārveidošana atbilstoši citiem principiem, tik lielā mērā šīs bankas ir pasargātas no aizdomām, ka tās var piemeklēt tāds pats liktenis kā “ABLV Bank”,” komentēja Nātriņš.
Jau ziņots, ka FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt iepriekš noteiktos maksājumu ierobežojumus “ABLV Bank”, naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu “ABLV Bank” klientiem.
FKTK vadītājs Pēters Putniņš preses konferencē sestdien norādīja, ka turpmākais "ABLV Bank" liktenis ir atkarīgs no ECB, kuras tiešā uzraudzībā ir "ABLV Bank". ECB sestdien paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
