Šā gada 2.maijā Eiropas Komisija (EK) publicēs priekšlikumu ES nākamajam daudzgadu budžetam - periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam.
Finanšu ministre norādīja, ka viņas rīcībā pagaidām vēl neesot EK priekšlikumi, tomēr Latvija jau iepriekš uzsvērusi nepieciešamību turpināt ES kohēzijas politiku.
"Šī politika ir nepieciešams, lai arī turpmāk kohēzijas un lauksaimniecības politikai būtu pietiekami līdzekļi. Šis ir principiāls jautājums. Bet par atsevišķiem jautājumiem varēsim runāt tad, kad būs zināms EK redzējums un priekšlikumi," piebilda Reizniece-Ozola.
Ministre arī atturējās prognozēt nākamajā daudzgadu budžetā pieejamos līdzekļus Latvijai. Tāpat atklāts ir jautājums par ES dalībvalstu iemaksu palielinājumu kopējā budžetā.
"Pastāv iespēja, ka šādi ES var iegūt lielākus resursus, bet tik pat labi EK var nepiedāvāt palielināt budžetu, kas nozīmēs arī mazākus ES fondus. Katrā ziņā Latvija ir gatava ES budžetā iemaksāt nedaudz virs 1% no iekšzemes kopprodukta, lai kohēzija tiktu saglabāta esošajā līmenī," pauda Reizniece-Ozola.
Pēc viņas domām, pat palielinot valsts iemaksas ES budžetā, Latvija pretī iegūsim vairāk. Šajā ES fondu plānošanās periodā Latvija par katru ES budžetā iemaksāto eiro pretī saņem četrus eiro.
