“Eiropai jāatmostas no sapņa, ka tas, kā dzīvoja banku sistēma un citi, arī tiesībsargājošās iestādes, ir veids, kā var turpināt dzīvot arī 21. gadsimtā,” sacīja Znotiņa.
Viņa atzina, ka pēdējo gadu laikā Eiropā bijuši vairāki skandāli un atklājumi par finanšu sektora darbību.
Medijos ir izskanējusi arī informācija par Igaunijas banku saistību ar naudas atmazgāšanu. Znotiņa sacīja, ka arī Igaunijas banku sektors nonāks zem Eiropas atbildīgo iestāžu lupas, bet tas būs viņu lēmums, kad viņi dosies pārbaudīt kaimiņvalsti.
Znotiņa arī atzīmēja, ka iepriekš Latviju nevērtēja kā labus ekspertus finanšu sektora sakārtošanas jomā, bet pēc pēdējā pusotra gada mēs arī lielajām valstīm daudz ko varam izstāstīt, kā jārīkojas, lai nenonāktu tādā krīzē, kādā bijām pirms tam.
KONTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018. gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs iepriekš uzsvēra, ka Latvijas institūcijām ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”.
Latvijas paveiktais tika vērtēts "Moneyval" klātienes plenārsēdē Strasbūrā 2019. gada decembrī un vēl tiks vērtēts FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.
