Kampaņas "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt" galvenais mērķis – izglītot sabiedrību par finanšu noziegumu sekām un ietekmi, un ne mazāk būtiski – pamācīt, kā neiekrist krāpnieku lamatās. Patlaban visaktīvāk uzdarbojas telefonkrāpnieki.
FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis norādīja, ka "pēdējos gados tās krāpšanas ir tāda kā sērga, tie ir pagājušajā gadā vairāk nekā desmit miljoni, un šogad vairāk nekā miljons, kas ir izkrāpts Latvijas sabiedrībai".
"Viens no kampaņas mērķiem ir izglītot gan jaunāko paaudzi, gan arī gados vecākus cilvēkus, lai neuzķertos uz šīm krāpšanām," sacīja Platacis.
Uzskats, ka no krāpšanām, korupcijas, naudas atmazgāšanas un nelegāliem darījumiem kopumā cieš tikai iesaistītie, ir maldīgs.
Finanšu izlūkošanas dienestā aprēķināts, ka vidēji, piemēram, korupcija Latvijā katram iedzīvotājam nes zaudējumus 160 eiro apmērā. Sabiedrības iecietība pret korupciju kopumā mazinās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume savukārt pauda, ka KNAB aptaujā par iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmi pret korupciju "iepriecinoši bija tas, ka ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri nav gatavi tolerēt korupciju, kuri nav gatavi dot kukuļus".
"Diemžēl tendence uzņēmēju vidū bija drusku negatīva. Bija pat nedaudz palielinājies to skaits, kuri būtu gatavi, lai spētu konkurēt pasūtījumos, to izdarīt ar kukuļu palīdzību," atzina Straume.
Negodprātīgas rīcības negatīvi ietekmē ikvienu. Piemēram, nenomaksātie nodokļi ir zaudējums, ko varētu ieguldīt algās vai valsts attīstībā. Bet labā ziņa – par nelikumībām ziņo arvien biežāk.
"Mēs šeit runājam par liela mēroga nodarījumu valsts budžetam. Tātad skolotāju, ārstu algām. Gan trauksmes cēlāju ziņojumi, gan banku ziņojumi dod neatsveramu pienesumu. Tā ir attīrīšanās. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams," uzsvēra Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme.
Ieņēmumu dienestā tāpat uzsver – nozieguma pēdas burtiskā nozīmē nevar atmazgāt. Digitālajā laikmetā jārēķinās, ka izsekot var pat tos darījumus, kas veikti pirms vairākiem gadiem.
"Ar finanšu noziegumu apkarošanu mums veicas ļoti labi," norāda Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis. Taču izaicinājumu netrūkst, piemēram, pērn dienesta darba virzienu ietekmēja karš Ukrainā. Sankciju pret Krieviju palielināšana dienestam lika pārstrukturēt resursus. Par atbalstu Krievijai sankcijas piemērotas arī Baltkrievijai.
Tāpēc Finanšu izlūkošanas dienests mainījis pieeju darbam un pārstrukturizējis resursus.
Dienestam nācies pievērst īpašu uzmanību aizdomīgajiem darījumiem, kas bijuši saistīti ar sankcijām.
"Sankcijas ir, protams, kaut kas jauns pagājušajā gadā, bet es nekautrējos teikt, ka Latvija ar sankciju ieviešanu un apkarošanu tiek ļoti labi galā, salīdzinot ar citām valstīm. Visi tie mehānismi ir zināmi, jautājums ir, cik viegli viņus ir atrast, cik ātri viņus var atrast, jo starptautiskie maksājumi kā noziedzības instruments tāpat eksistē. Izskaitīt naudu cauri desmit jurisdikcijām ir pāris minūšu jautājums, bet tam izsekot līdzi no tiesību aizsardzības puses, tas noteikti nav minūšu, ne dienu, ne nedēļu jautājums," norādīja Platacis.
Taču citu finanšu noziegumu arī netrūkst.
Agrāk Latvija tika izmantota kā tranzītvalsts krāpnieciskas naudas pārskaitījumos – proti, nauda ienāca Latvijā un uzreiz aizgāja projām. Taču šobrīd Finanšu izlūkošanas dienests fokusējas tieši uz vietējo noziedzību: cilvēktirdzniecību, narkotiku apriti, akcīzes preču nelikumīgu apriti, nodokļu noziegumiem, korupciju un citiem finanšu noziegumiem.
Policija katru gadu izmeklē aptuveni 400 noziedzīgus nodarījumu, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu. Pērn policijas izmeklētajos kriminālprocesos uzlikts arests gandrīz pusmiljarda eiro apmērā, izvirzot varbūtību, ka nauda, iespējams, noziedzīgi iegūta.
Tāpēc kampaņas "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt" ietvaros tiek atgādināts par finanšu noziegumiem un to ietekmi sabiedrībai.
Finanšu izlūkošanas dienests jau piekto gadu rīko šādu informatīvi izglītojošu kampaņu. Dienesta pārstāvis Toms Platacis sacīja, ka šāda informēšana un izglītošana nes augļus. Pagājušā gada nogalē FID īstenotā sabiedriskās domas aptauja liecinot, ka vairāk nekā 70% sabiedrības saprot, ka korupcijai, nodokļu nemaksāšanai un citiem finanšu noziegumiem ir negatīva ietekme uz sabiedrību un valsti kopumā. Bet tajā pašā laikā trešdaļa aptaujāto ir gatavi vai nu nesamaksāt kādu nodokli, vai nopirkt bez akcīzes cigaretes, vai iedot kādu mazu pateicību kādā no iestādēm.
