Farmācijas produkti pērn ieņēma nozīmīgu vietu Latvijas eksporta bilancē uz Krieviju, un tur pārdoto medikamentu apjoms pērn par 2,9 procentpunktiem pieauga. Kopumā Krievija pagājušā gadā ieņēma piekto vietu starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem – eksports uz Krieviju veidoja 7,2% no kopējā Latvijas preču eksporta.
Teorētiski uz Krieviju eksports Latvijas uzņēmumiem, tostarp farmācijas nozarē strādājošajām kompānijām, nav jāpārtrauc pilnībā. Nedrīkst sadarboties ar tiem Krievijas uzņēmumiem, kas ir sankciju sarakstā. Ir arī preces, kuras nedrīkst izvest no Latvijas un pārdot Krievijā, vai arī izejvielas, kuras nedrīkst mūsu valstī ievest no Krievijas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Iveta Strupkāja uzsvēra, ka saišu pārraušana ar Krieviju ir juridiski sarežģīta.
„Tie ir force majeure apstākļi, kas var būt par pamatu līguma pārskatīšanai. Ir ārkārtīgi sarežģīta situācija izveidojusies ar piegādēm, ar piegāžu kavēšanos, ar dažādiem apdrošināšanas jautājumiem un arī ar norēķiniem, jo bankām ir jāievēro gan starptautiskās, gan nacionālās, gan ASV ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankcijas," stāstīja Strupkāja.
Viņa norādīja, ka uzņēmumiem ir rūpīgi jāpārdomā, vai tie ir gatavi šādiem augstiem riskiem.
„Un neviens nevar pateikt, vai preces, kuras šodien vēl ir atļauts eksportēt uz Krieviju, nebūs aizliegtas nākamnedēļ. Arī Krievijas pusē mainās likumdošana, un tā ierobežo kapitāla aizplūšanu. Protams, Krievijā ir arī sarežģīta situācija ar valūtas konvertēšanu. Pieļauju, ka var būt arī piemēri, kad uzņēmums Krievijā nevēlas maksāt, izmantojot kara situāciju, vai arī to nespēj izdarīt,” norādīja Strupkāja.
Latvijas Radio uzrunāto farmācijas uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka eksports ar Krieviju rada nestabilitāti un finansiālus zaudējumus.
"Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis pastāstīja, ka Krievijas tirgus uzņēmumam bija nozīmīgs eksporta tirgus.
„Apmēram ap trešo daļu, pat nedaudz vairāk, no visa apgrozījuma veidoja medikamentu piegāde Krievijas pacientiem. Ja mēs runājam par sankcijām, tad medikamenti nav to preču sarakstā, uz kurām attiecas aizliegums. Bet nenoliedzami, ka situācija ar bankām, kur ir noteikti ierobežojumi, rubļa kurss, arī klienti ļoti rūpīgi jāvērtē, rada sarežģījumus. Jo viena lieta ir piegādāt cilvēkiem medikamentus, kas viņiem ir nepieciešami. Otra lieta ir saņemt par tiem samaksu. Ja tas nav iespējams, tad procesi īsti nevar notikt,” stāstīja Bundulis.
Līdz ar to "Olainfarm" diversificē riskus un lūkojas uz attīstības iespējām citos eksporta tirgos.
Savukārt uzņēmumam "Lotos Pharma" eksports uz Krieviju līdz šim veidoja virs 10% no apgrozījuma. Kompānijas izpilddirektors Kaspars Ivanovs norādīja, ka eksporta saites ar Krieviju tiek pārrautas.
„Tie produkti, kas ir reģistrēti un vairākus gadus eksportēti uz Krieviju, vairs tur nenonāks, līdz ar to uzņēmumam ir jāmeklē jauni ceļi. Mums Krievija nav pamata bizness, un, ja mēs katru gadu augam apmēram par 20–25%, tad jārēķinās, ka šogad sanāks attīstībā stāvēt uz vietas. Rēķināmies ar zaudējumiem, bet kopumā uzņēmumam šogad būs peļņa,” stāstīja Ivanovs.
Eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu līdz šim ieņēma nozīmīgu lomu farmācijas uzņēmumu eksporta bilancē. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis lēsa, ka katram uzņēmumam eksports uz šīm trim valstīm veidoja savu apjomu un diapazons bija plašs – no 5% līdz pat 50%. Ņemot vērā sankciju ietekmi, kas apgrūtina eksportu uz šīm valstīm, jaunu tirgu meklēšana ir neizbēgama. Turklāt farmācijas uzņēmumiem būtu jāsaņem arī atbalsts no valsts puses, uzskata Skrīvelis.
Farmācija ir ļoti reglamentēta joma, un, lai ieietu jaunos tirgos, paiet apmēram gads.
