Panorāma

I.Sudraba komisijā skaidro tikšanos ar E.Jansonu

Panorāma

Zinātnieki neizpratnē par ministres izteikumiem saistībā ar "Rigvir"

"Farmācijas neredzamā vara": trūcīgi pircēji, bagāta nozare

«Farmācijas neredzamā vara»: zāļu pircēji trūcīgi, bet nozare – bagāta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vai cilvēki zāles var atļauties un ko tas nozīmē, ja aptiekā jāiegriežas ne vien saaukstēšanās sezonā, bet katru mēnesi? Tie ir skaudri stāsti, kas liek uzdot jautājumus par zāļu cenu, pirktspējas un nozares finanšu situācijas samērīgumu. Tādus Latvijas Televīzija sabiedrisko mediju rubrikā "Farnācijas neredzamā vara" uzklausīja Alūksnes pusē.

Zālēm pat 200 eiro mēnesī

Vairāki desmiti līdz pārsimt eiro – tā ir summa, kas hroniskiem slimniekiem nereti ik mēnesi jāizdod par zālēm. Alūksnes Invalīdu biedrībā tādi, kas gatavi dalīties ar pieredzi, ir daudzi. Gunta Jermacēne atzīst – skatās, kuras no ārsta izrakstītajām zālēm lietot un kuras tomēr ne.

Jautāta, vai ir sarēķinājusi, cik daudz naudas ik mēnesi jāatvēl medikamentiem, Gunta Jermacēne atzīst, ka tie varētu būt aptuveni 180 eiro. Sieviete atzīst, ka izjūt zāļu cenu pieaugumu, un precīzi var nosaukt, kā viņas lietotajām zēlām mainījušās cenas pēdējo gadu laikā – un tendence ir tikai uz augšu.

Tādu, kas nevar zāles atļauties, ir arvien vairāk, secina Gunta Jermacēne un citi Alūksnes Invalīdu biedrībā viņai piebalso.

"Paliekot tikai uz pensijas, uz komunālajiem maksājumiem un zālēm, man dienā paliek 30 centi... tad jūs saprotiet, daudziem tā ir.

Kamēr mēs bijām divi, tad to varēja izrēķināt un otra pensija palika dzīvošanai... Un tad jūs brīnāties, ka mums nav cilvēku. Un tad jūs brīnāties, ka mums ir jābrauc pāri robežai un jāatrod nelegāli ceļi, kas šīs zāles pārved tāpat.

Tas pats "Mildronāts", ko man dakteris teica, būtu jāpadzer, - šeit tas četras reizes vairāk maksā nekā no Krievijas. Bet es negribētu vest no citurienes," stāsta Daina Siņeļņikova.

Pētījuma nav, bet esot priekšstats

Veselības ministrijā un Zāļu valsts aģentūrā gan uzskata, ka zāles Latvijā drīzāk ir lētas. Tas tiek uzsvērts arī daudzajās valsts iestāžu sanāksmēs. Šādas ziņas izskanēja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kad tur pavasarī pēc iepriekšējās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio sižetu sērijas farmācijas nozares problēmjautājumus aicināja skaidrot atbildīgās amatpersonas un nozares pārstāvjus.

Zema esot cilvēku pirktspēja, un jādomā, kā risināt šīs problēmas. Taču iestāžu rīcībā pētījumu par zāļu cenām un salīdzinājumu ar citām valstīm nemaz nav, bet esot priekšstats.

"Tas, ko mēs redzam pēc publikācijām, pēc iedzīvotāju zvaniem, pēc izvestajām, ievestajām zālēm – ka kaut kādas zāles ir dārgākas, kādas zāles ir lētākas. Nav viennozīmīgi, ka mums ir tikai dārgas vai tikai lētas zāles. Ir ļoti atšķirīga situācija dažādām zāļu grupām un pa atšķirīgiem nosaukumiem. Mēdz būt tā, ka zāles ar vienu un to pašu aktīvo vielu, viena nosaukuma zāles pie mums ir dārgākas, bet citas ir lētākas nekā citur. Un tā situācija nebūs viennozīmīga nekad, jo tirgus ir dinamisks, kāds vairāk ieliek naudas produktu virzīšanā, kāds mazāk, un tas ļoti ietekmē zāļu cenu," skaidroja Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas vietnieks Sergejs Akuličs.

Pacientu organizācijas sarunās ar valsts iestādēm zāļu cenu tematu pastāvīgi uztur aktuālu. Tomēr līdzīgi saņemtas atrunas, ka lielā mērā tieši ar cenām viss esot kārtībā.

"Mēs bijām [pasākumā], kas tas bija, es jau neturu prātā,  - Zāļu aģentūras priekšnieks, tas bija – direktors, un viņš gribēja iestāstīt, ka Latvijā ir lētākās zāles. Es cēlos kājās un sacīju: "Trifas" – tās ir urīndzenošās tabletes – pie mums 24 [eiro] ar kapeikām, tanī pašā laikā Igaunijā – 9 eiro ar kapeikām. (..) Viņš man pateica, lai nestāsta pasakas, un apsēdināja mani. Nu, ko es varu pateikt," teica Gunta Jermacēne.

Vairāk sadārdzinās lētās zāles

Šiem pacientu stāstiem pretī skatāma arvien augošā nozare. Cenu pieaugumu apliecina arī statistika. Un šāda tendence ir pastāvīga gadu garumā. Reģistrēto zāļu cenu dinamikā redzama līkne no 2012. gada. Pērn turklāt lēciens bijis straujāks.  2016. gadā vidējā cena par iepakojumu palielinājās par 12%, sasniedzot 11,97 centus par iepakojumu.

Zāļu cenu amplitūda gan ir liela, tādēļ vidējais rādītājs vien daudz ko neizsaka.

Skatoties detalizētāk, pa cenu grupām, redzams, ka straujāk sadārdzinās tieši pašas lētākās un pašas dārgākās zāles, kur cenu līkne uz augšu gājusi straujāk.

Likumsakarīgi, ka audzis arī tirgotāju apgrozījums. "Lursoft" dati liecina, ka kopējais zāļu vairumtirgotāju apgrozījums pērn bija vairāk nekā 885 miljoni eiro. Gadu iepriekš lieltirgotavas apgrozīja 862 miljonus eiro.

Aptiekās saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras ziņām realizēto zāļu apgrozījums pieauga par 4,9% un sasniedza 344,54 miljonus eiro (no 328,54 miljoniem eiro 2015. gadā). Lielajiem nozares spēlētājiem arī peļņa mērāma miljonos.

Infografika par to, kāds Latvijas lielākajiem aptieku tīkliem bijis pagājušais 2016. gads, aplūkojama šeit:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti