Panorāma

Panorāmas arhīvu apskats 11.09.

Panorāma

Krievijā pašvaldību vēlēšanas

"Farmācijas neredzamā vara": maksājam par reklāmu

«Farmācijas neredzamā vara»: pircēji samaksā arī par zāļu reklāmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 2 mēnešiem.

Medikamentu ražotāji aptiekām mēdz maksāt arī par to, lai viņu produkcija atrastos klientiem redzamākās vietās. Sabiedrisko mediju rubrikā “Farmācijas neredzamā vara" šonedēļ jau stāstīts par reklāmas ietekmi uz zāļu patēriņu. Taču aptieku apmeklētāji nemaz pat nenojauš, ka arī tas, ko viņi redz aptieku plauktos, nereti ir izkārtots ar mērķi reklamēt konkrēto medikamentu.

Kāpēc tie vai citi medikamenti ir tuvāk aptiekas kasei, citi tālāk, vieni plauktos izvietoti priekšpusē, citi sāņus? Tas nebūt nav nejauši nolemts.

“Tur mēs izvietojam zāles, kas ir kādās reklāmās vai ir ražotāju akcijās. Un šie ražotāji vēlas, lai zāles tiktu izvietotas vienā vai otrā, vai trešā plauktā. Tas ir maksas pakalpojums, jā,” atzina “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits.

“Nav nevienam nekāds noslēpums, ka jūs redzat, kad jūs ieejat aptiekās, zāles ir izvietotas aptiekā dažādās vietās – redzamās vietās, augstākās vietās, zemākās vietās. Tās no mārketinga viedokļa visas ir zināmas priekšrocības produktam, un tas viss maksā naudu,” teica AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Zāļu reklāmu, tās izvietošanu un saturu kontrolē Veselības inspekcija. Taču tur Latvijas Televīzijai norāda: medikamentu izvietošana aptiekās ar mērķi veicināt patēriņu neskaitās reklāma inspekcijai saistošo normatīvo aktu izpratnē. Tādēļ šajā ziņā medikamentu  izvietošana netiek kontrolēta.

Veselības ministrijā (VM) saka – lai arī pret reklāmu jābūt kritiskiem un jārēķinās, ka nozare ieinteresēta pārdot vairāk, papildu izmaiņas likumos šajā sakarā diez vai būtu vajadzīgas.

"Jāsaka, ka farmācijas joma jau ir ļoti strikti regulēta un attiecībā uz zālēm jau ir ierobežota, tās atrodas tikai aiz farmaceita, nevis pašapkalpošanās zonā, tiešā veidā. Tas, vai kādas zāles atrodas pirmajā plauktā no apakšas vai no augšas, tas neietekmē pacienta izvēli,” sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Tas, ka ražotāji par to gatavi maksāt, gan parāda - tie redz jēgu šādai praksei.

Turklāt mārketinga izmaksas, kas saistītas gan ar izvietojumu tirdzniecības vietās, gan tradicionālo reklāmu medijos visbiežāk tiek iekļauti arī medikamentu cenā, tāpat kā ar medikamenta ražošanu tieši saistītās izmaksas – pētniecība un izejvielas. 

Jautāts, cik godīgi ir šajās izmaksās iekļaut arī mārketingu, kas veicina patēriņu un bieži vien cilvēks nopērk to, ko viņam nemaz nevajag, “Grindeka” vadītājs sacīja: “Jautājums, redziet ir par to, ka.. (..) Tas jau nav tikai farmācijas [jautājums]. Farmācijā zāļu reklāma ir ļoti stingri atrunāta, ko drīkst, ko ne, atšķirībā no citām precēm.. Cik godīgi ir likt iekšā mārketingu un pārējās izmaksas, kas ir daļa no reklāmas, kas nodrošina lielāku pārdošanu?(..)

Jāsaka tā, labs jautājums? Ja visi vienotos, ka tas nav jāliek, varbūt arī neliktu. Vai par to ir iespējams vienoties? Es domāju, ka ļoti grūti.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti