Vienošanās tika panākta pēc 11 stundas ilgām diskusijām par plašiem priekšlikumiem enerģijas rēķinu samazināšanai laikā, kad karš Ukrainā ir ievērojami paaugstinājis gāzes cenas.
Tirgus uz to ir reaģējis pozitīvi – gāzes cena piektdien jau kļuva mazliet lētāka, lai arī nesasniedza četru mēnešu zemāko cenu, kas bija vērojama nedēļas sākumā. Tomēr 116 eiro par megavatstundu ir joprojām trīsreiz augstāka cena, nekā gāze vidēji maksājusi pēdējo 10 gadu laikā – 30-40 eiro par megavatstundu.
"Mūsu izaicinājums bija samazināt gāzes un elektrības izmaksas un saglabāt vienotību. Un, manuprāt, šie divi mērķi tika izpildīti. Kā pierādījumu tam es gribētu atsaukties uz tūlītēju reakciju tirgos pēc mūsu paziņojumiem, kas atspoguļo labu izpratni par mūsu plānoto," teica Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Tuvojoties ziemai, 27 Eiropas Savienības dalībvalstis mēnešiem ilgi ir diskutējušas, kā labāk risināt strauji augošo apkures cenu problēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Eiropa ir gatava meklēt neordinārus risinājumus, kā panākt gāzes cenas pazemināšanos. Eiropas līderi, kas ceturtdien un piektdien pulcējās Briselē, gan norādīja, ka gāzes cena jau ir samazinājusies, kopš kļuva skaidrs, ka Krievija vairs nepiegādās gāzi Vācijai, un Vācija atrisināja piegādes grūtības caur Nīderlandi un Norvēģiju.
Dalībvalstis ir jau iztērējušas desmitiem miljardu eiro, lai kompensētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieaugošos enerģijas rēķinus, tāpēc vadītāji šeit vienojās, ka ir vajadzīga kopīga ES iniciatīva, lai mazinātu krīzi.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš gan uzskata, ka Latvijas elektrības tirgus ir daudz integrētāks ar kaimiņvalstīm, tāpēc mums vairāk jādomā par elektrības ražošanas palielināšanu, neizmantojot gāzi.
"Kas mums Latvijai palīdzētu, ir lielākas un vairāk ražošanas jaudas. Un tāpēc svarīgi arī, ka nākamajā valdībā, ja es spēšu tādu izveidot un Saeima atbalstīs, ka mēs ejam straujāk uz priekšu ar lielo vēja parku attīstību. Mums šīs jaudas ir vajadzīgas kā ēst – jo vairāk mums būs jaudas, jo būs zemākas cenas mūsu patērētājiem."
Lai gan samita paziņojumā ir publiski pausta vienotība, ir skaidrs, ka gaidāmās sarunas vēl arvien būs grūtas. Viens solis šajā virzienā būs ES valstu enerģētikas ministru sanāksme Luksemburgā nākamnedēļ.
Būtisks progress ir par cenu griestiem gāzei, kas tiek izmantota elektrības ražošanai. Iepriekš pret to iebilda Nīderlande un Vācija. Tas, ka to izdevies iekļaut secinājumos kā vienu no punktiem, pie kuriem vajadzētu strādāt, ir solis, ko varētu uzskatīt par pietiekami lielu progresu.
Samitā panāktā vienošanās nozīmē "stingru ceļa karti, lai turpinātu strādāt pie enerģijas cenu temata", mediju konferencē paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Publicētais vienošanās teksts aicina Eiropas Komisiju un ES valstis tuvākajās nedēļās atrast veidus, kā pasargāt patērētājus no augstajām cenām, "vienlaikus saglabājot Eiropas globālo konkurētspēju (..) un vienotā tirgus integritāti".
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sacīja, ka "enerģijas krīze rada draudus [ES] iekšējam tirgum", un uzsvēra, ka ir vajadzīga "maksimāla koordinācija" tā aizsargāšanai.
Vismaz 15 ES valstis, kas ir vairāk nekā puse no bloka, mēģina panākt ambiciozu cenu griestu noteikšanu, bet Eiropas lielākā ekonomika Vācija pret to iebildusi, bažījoties, ka tādā veidā bloks kaitēs savai konkurētspējai un gāzes piegāžu ziņā notiks pievēršanās pievilcīgākiem tirgiem Āzijā.
Vienošanās tekstā norādīts, ka ir jāveic "izmaksu un ieguvumu analīze" elektroenerģijas ražošanas cenu griestiem un jānovērtē ietekme ārpus Eiropas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš samita sākumā bija izteicies par Vācijas pašizolēšanos, pauda gandarījumu par samita rezultātu. "Nākamās divas vai trīs nedēļas ļaus [Eiropas] Komisijai nonākt līdz mehānismiem", kas jāīsteno, sacīja Makrons. Viņš atzina, ka vienošanās ir "ļoti skaidrs signāls tirgiem par mūsu apņēmību un mūsu vienotību".
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka ir panākts "labs progress". Ņemot vērā Vācijas bažas, samita vienošanās atbalstīja ES enerģijas milžu kopīgus iepirkumus, lai panāktu lētākas cenas rezervju papildināšanai, ja vien tiek ņemtas vērā "nacionālās vajadzības". Tā arī noteica ierobežojumus ar mērķi "novērst palielinātu gāzes patēriņu".
"Tagad mēs esam ielikuši pamatus, lai Eiropa varētu rīkoties un kopīgi lemt par attiecīgajiem jautājumiem. Mēs esam nosaukuši precīzus standartus, par kuriem enerģētikas ministri pēc tam var vienoties par konkrētām detaļām," teica Šolcs.
Cits šīs vienošanās punkts pilnvaro Eiropas Komisiju noteikt gāzes cenu koridoru, lai iejauktos, kad cenas kļūtu nekontrolējamas.
