ES valstu ministri vienojas par gāzes patēriņa samazināšanas mērķiem

Eiropas Savienības (ES) valstu enerģētikas ministri ir vienojušies par nepieciešamību no augusta sākuma līdz marta beigām samazināt gāzes patēriņu par 15%. Tas ir nepieciešams, lai veiksmīgāk sagatavotos gadījumam, ja Krievija pārtrauc gāzes piegādi. Bet, tā kā dažādās Eiropas valstīs situācija ir ļoti atšķirīga, tad gāzes patēriņa samazināšana ir jāveic brīvprātīgi.

ES valstu ministri vienojas par gāzes patēriņa samazināšanas mērķiem
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

Pret plāna pieņemšanu balsoja vienīgi Ungārija, kuras valdība joprojām cenšas uzturēt draudzīgas attiecības ar Krievijā valdošo režīmu.

"Eiropas Savienība šodien ir spērusi svarīgu soli, lai vērstos pret Putina draudiem pilnībā pārtraukt gāzes piegādes," norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1. augusta līdz nākamā gada 31. martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu vismaz par 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.

Līdz apkures sezonas sākumam gāzes krātuvēm Eiropā ir jābūt piepildītām par 80%. Šobrīd tās ir piepildītas par vidēji 66%, bet šis skaitlis turpina augt, kas vieš piesardzīgu optimismu.

"Ziema nāk, un mēs nezinām, cik auksts būs. Bet mēs noteikti zinām, ka  Putins turpinās spēlēt savas netīrās spēles ar gāzes piegāžu ļaunprātīgu izmantošanu un šantažēšanu. Mums ir jāsagatavo tam mūsu mājsaimniecības un ekonomika, mums tās ir jāaizsargā," norāda Čehijas rūpniecības ministrs Jozefs Sikels.

Eiropas Komisijas (EK) sākotnējie stingrie priekšlikumi tika ievērojami mīkstināti, pieļaujot dažādus izņēmuma gadījumus un paceļot slieksni saistošu gāzes taupīšanas mērķu ieviešanai. Tagad paredzēts, ka taupīšanas mērķus noteiks Eiropadome, nevis EK.

Lai arī vairākas valstis sākotnēji iebilda EK iecerei jau tagad samazināt gāzes patēriņu par 15%, beigās kompromiss tika panākts.

Pagaidām patēriņa mazināšana notiks brīvprātīgi, kas ir būtiski tādām valstīm kā Spānija vai Polija, kas pārāk nebaidās par gaidāmo ziemu un nevēlas jau tagad palēnināt rūpnīcu darbu. Bet gadījumā, ja situācija kļūs sliktāka, tad būs iespējams izsludināt Eiropas līmeņa trauksmi.

Eksperti gan ir pauduši bažas, ka Eiropas Savienība veido pārāk daudz atkāpšanās ceļu, kas galu galā var kaitēt kopējam mērķim, un ka nosacījumiem vajadzēja būt stingrākiem.

Savukārt jaunā Igaunijas ekonomikas ministre Rīna Sikuta atgādina, ka neviens neliedz gāzes patēriņu mazināt straujāk, ja ir tāda iespēja.

"Mūsu valstī pieprasījums pēc gāzes būtiski samazinājās jau šā gada pirmajā pusē. Gada griezumā mēs plānojam samazināt patēriņu vismaz par 20%. Mums ir paveicies, jo gāze nekad nav spēlējusi nozīmīgu lomu.

Ņemot vērā mūsu skeptisko attieksmi pret Krieviju, pēdējo 10 gadu laikā mēs esam pielikuši pūles, lai mazinātu atkarību no gāzes.

Tā kā mēs esam veiksmīgākā situācijā. Bet pat man liekas, ka nebūtu godīgi prasīt citām valstīm paveikt to pašu vienas nakts laikā."

Eiropas Savienības enerģētikas ministri ir sanākuši Briselē dienu pēc Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" paziņojuma par gāzes piegāžu samazināšanu pa cauruļvadu "Nord Stream 1". Maskava savu soli pamato ar tehniskām problēmām, bet Berlīne šādam skaidrojam netic un uzskata, ka piegāžu samazinājuma iemesli ir politiski.

Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone uzskata, ka jautājums par gatavošanos gaidāmajai ziemai šobrīd ir ārkārtīgi aktuāls.

"Vakardienas "Gazprom" paziņojumi vēlreiz pasvītro, ka mums ir jābūt gataviem tam, ka Krievija jebkurā brīdī var pārtraukt gāzes piegādi. Lai tam sagatavotos, mums ir jārīkojas nekavējoties. Mums ir jāveic priekšdarbi un tas jādara visiem kopā."

Otrdien tikšanās laikā ES enerģētikas ministri diskutēja par energoapgādes drošību, kā arī turpmākajiem pasākumiem, kas ES jāveic pirms gaidāmās ziemas. Enerģētikas ministri arī ziņoja par situāciju viņu pārstāvētajās valstīs. 

Latviju šajā sanāksmē pārstāv Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda. 

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, paredz, ka gāzes taupīšanas mērķi neattieksies uz tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Malta, kuru gāzes pārvades sistēmas nav tieši saistītas ar citu ES dalībvalstu gāzes pārvades sistēmām.

Taupīšanas mērķi varēs tikt samazināti vairākos gadījumos, piemēram, ja trūks elektroenerģijas vai ja gāze rūpniecībā tiks izmantota kā izejmateriāls.

Svarīgākais mērķis ir ietaupīt aptuveni 45 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir līdzvērtīgi tam apjomam, ko piegādā Krievija. Savu artavu vēlas dot arī Ukraina. Tās atomstacijas var saražot daudz elektrības, ko varētu pārdot Eiropas Savienībai. Lai apspriestu šo iespēju, Briselē ieradies Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko.

"Ukrainas tirgum tas būtu ļoti izdevīgi, jo cenas starpība ir diezgan liela. Šādi mēs varētu iegūt mūsu budžetam nepieciešamos līdzekļus. Bet no otras puses, Eiropa varēs ietaupīt 5 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes. Tādēļ jūs vienkārši varat pirkt mūsu elektrību un neizmantot Krievijas gāzi."

Galuščenko paudis viedokli, ka nākamā ziema būs pēdējā, kad Krievijai vēl būs iespēja mēģināt izdarīt spiedienu uz Eiropu ar gāzes piegāžu palīdzību.

"Tas, ko mēs redzam, ir iespējams, grūtākā enerģētikas krīze pēdējo gadu desmitu laikā, ar ko mums tagad jāsaskaras. Mums ir pieredze ar Krieviju, daudzas reizes Ukrainai tika pārtraukta gāzes piegāde ziemas vidū. Mums izdevās, izdevās izdzīvot, un es vēlos dalīties ar šo Ukrainas pieredzi."

KONTEKSTS:

Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt