Pēdējās domstarpības un šaubas no eiropiešu puses ir paredzēts novērst ar īpašās deklarācijas pievienošanu.
Turpretī līdzīgu līgumu ar ASV vēl gaida diezgan grūti laiki, jo sarunas būs jāturpina jau pēc ASV prezidenta vēlēšanām.
Eiropas un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma liktenis šobrīd lielā mērā ir atkarīgs no Sociāldemokrātu atbalsta vairākās valstīs. Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels pēc garām diskusijām ir spējis pārliecināt savus partijas biedrus, ka vienošanās ar Kanādu nerada briesmas Eiropai.
Turpretī vairums Austrijas sociāldemokrātu joprojām paliek skeptiski noskaņoti. Viņi vēlas, lai līgumam tiktu pievienota īpaša deklarācija, kur tiktu atrunāta atsevišķu līguma punktu interpretācija.
Lai kliedētu bažas, aizvadītajā nedēļā kritiski noskaņotajās valstīs viesojās Kanādas ārējās tirdzniecības ministre Kristija Frīlanda. Viņa bija klāt arī ES tirdzniecības ministru sanāksmē Bratislavā. Pēc tās līgumam ar Kanādu tika izteikts vienbalsīgs atbalsts, sacīja Slovākijas ekonomikas ministrs Peters Žiga.
“Tā ir ļoti mūsdienīga vienošanās ar valsti, kur valda mums līdzīgās vērtības. Tā ir svarīga gan no ekonomikas, gan no stratēģiskā viedokļa. Ekonomikas globalizācijas laikmetā ir būtiski panākt atbilstību Eiropas standartiem,” norāda Žiga.
Ja visas esošās neskaidrības patiešām tiks atrisinātas, tad līgums starp Kanādu un Eiropu tiks parakstīts 27. oktobrī, kad Kanādas premjers Džastins Trudo apmeklēs Briseli.
Kad vienošanos ratificēs Eiropas Parlaments, tās lielākā daļa uzreiz stāsies spēkā, negaidot ratifikāciju visu Eiropas valstu nacionālajos un reģionālajos parlamentos.
Taču sabiedrības noskaņojums pret vienošanos ar Kanādu un it sevišķi pret līdzīgu topošo līgumu ar ASV nav pārāk labvēlīgs. Vēl septembra vidū Briseles ielās iznāca vairāki tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret abiem līgumiem.
Tomēr ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma kārtējo reizi arī pasvītroja, ka iedzīvotāju bažām nav pamata, jo veselības, sociālās vai vides aizsardzības standarti Eiropā necietīs.
“Kanāda ir ļoti tuvs ES partneris ar līdzīgām vērtībām.
Mēs ceram, ka, parakstot šo līgumu, mēs spēsim uzstādīt ļoti augstus standartus. Ja mēs nespēsim vienoties ar Kanādu, ar ko tad mēs vispār spēsim vienoties? Un, protams, ka pārējās pasaules valstis vēros, vai mēs to spēsim izdarīt,” pauž Malmstrēma.
Savukārt sarunas par līdzīgu vienošanos ar ASV varētu turpināties vēl vismaz dažus gadus. Eiropas ministri atzina, ka šogad noslēgt pārrunas nav iespējams, jo daudzos jautājumos vēl nav rasts kopsaucējs. Tas nozīmē, ka sarunas būs jānoslēdz jau nākamajam Amerikas prezidentam, kas tiks ievēlēts novembrī. Abi kandidāti uz šo posteni – gan Klintone, gan Tramps, līdz šim ir izteikušies skeptiski pret topošiem brīvās tirdzniecības līgumiem ar citām valstīm.
