ES valstu līderi skeptiski par kompromisu ekonomikas atlabšanas plānā

Briselē turpinās piektdien sāktās diskusijas starp Eiropas Savienības valstu līderiem par bloka daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas plānu. Kompromiss joprojām nav panākts, tādēļ daudzi politiķi skeptiski raugās uz iespēju rast kopsaucēju jau šajā sanāksmē. Galvenie iebildumi ir Nīderlandes premjeram, kā arī par naudas tērēšanu klimata pārmaiņu mazināšanai.

ES valstu līderi skeptiski par kompromisu ekonomikas atlabšanas plānāArtjoms Konohovs

Viens no galvenajiem domstarpību avotiem diskusijās starp 27 Eiropas Savienības valstu premjeriem, prezidentiem un kancleriem ir par ekonomikas atlabšanas plāna pārvaldību. Nīderlandes premjers Marks Rute turpina uzstāt, ka aizdevumus un it sevišķi subsīdijas drīkst izsniegt tikai, ja katra valsts skaidri pierāda, ka tā ir gatava veikt sen nepieciešamās reformas pensiju sistēmā, darba tirgū un daudz kur citur.

“Es varu saprast, ka dienvidiem ir nepieciešama palīdzība, lai pārvarētu šo krīzi, jo viņiem ir ierobežotas fiskālas iespējas pašiem ar to tikt galā. Bet šādā gadījumā mums būtu prātīgi pretī prasīt skaidras reformas.

Un ja kādu daļu no aizdevumiem vajadzētu pārvērst par grantiem, tad nepieciešamība pēc reformām kļūst vēl spēcīgāka. Turklāt ir vajadzīgas skaidras garantijas, ka šīs reformas patiešām notiks,” sacīja Rute.

Viņš vēlas, lai katras valsts piedāvātais reformu plāns tiktu apstiprināts vienprātīgi. Tomēr daudzi tajā saskata pārāk lielus politiskās izrēķināšanās riskus. Tādēļ joprojām tiek meklēts labākais kontroles mehānisms, kas būtu pieņemams arī Dienvideiropas valstīm. Līdz šim Itālijas valdība jebkādu nosacījumu izvirzīšanu ir uztvērusi kā pazemojumu.

Otrais strīds ir par naudas sadales formulu. Vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis uzskata, ka Spānijai, Itālijai un Francijai tiks pārāk daudz naudas no ekonomikas atlabšanas fonda. Tādēļ tiek mēģināts pārskatīt sadales kritērijus. Savukārt Čehijas premjeram Andrejam Babišam nepatīk ideja, ka naudu būtu lielākoties jātērē cīņai ar klimata pārmaiņām.

„Briseles mantra ir zaļais kurss un digitalizācija, bet mums ir jārunā arī par tradicionālām industrijām.

Lielākie draudi pastāv automobiļu nozarē. Mēs skaidri zinām, kā izmantot šos līdzekļus. Mums ir nepieciešamas reformas, kas galvenokārt skars veselības aprūpi un būvniecības jomu, nevis tikai zaļo kursu. Pandēmija ir atstājusi lielu ietekmi uz tradicionālo industriju, un mums varētu būt nepieciešams mainīt pieeju,” stāstīja Babišs.

Jau tagad ir zināms, ka viens no priekšlikumiem paredz samazināt grantiem jeb subsīdijām paredzēto naudas apjomu no 500 līdz 310 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka arī Latvijai līdz šim paredzētais 2,9 miljardu eiro lielais atbalsts, visticamāk, tiks samazināts.

Strīdi notiek arī par likuma varas principu ievērošanas sasaisti ar pieeju budžeta naudai.

Par spīti domstarpībām Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzstāj, ka kompromiss ir jāatrod pēc iespējas ātrāk:

„Visas nepieciešamās vienošanās sastāvdaļas ir uz galda, un risinājums ir iespējams. Risinājums ir tas, ko cilvēki no mums sagaida, jo no tā ir atkarīgas viņu darbavietas.

Vīruss joprojām rada riskus. Visa pasaule raugās uz mums, lai saprastu vai Eiropa spēs iznākt spēcīgāka no šīs krīzes.”

Tomēr pēc pirmās sarunu dienas noskaņojums politiķu vidū lielākoties nebija pārāk optimistisks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti