Panorāma

Panorāma

Panorāma

VDD ēkas būvniecība izraisa asas debates Saeimā

Eiropadome apspriež ES budžetu

ES valstu līderi pulcējas uz sarunām par septiņu gadu budžetu

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi Briselē gatavojas apspriest bloka daudzgadu budžetu. Daži paredz, ka sarunas var ieilgt līdz svētdienai, 23. februārim. Citi ir skeptiski par to, vai vienošanos šoreiz vispār izdosies panākt. Dažas valstis, kas veic lielākās iemaksas ES budžetā, kategoriski atsakās maksāt vairāk nekā pašreiz. Turpretī saņēmējvalstīm un Eiropas Parlamentam joprojām šķiet, ka budžets nespēs apmierināt visas bloka vajadzības.

ES valstu līderi pulcējas uz sarunām par septiņu gadu budžetuArtrjoms Konohovs

    Lomas ir sadalītas, un skatuve politiskām kaislībām Briselē ir sagatavota. Eiropas Savienības dalībvalstu līderi sanāk uz nozīmīgu tikšanos par bloka budžetu 2021.-2027. gadam.

    Iepriekšējos septiņus gadus budžets veidoja 1% no ES nacionālā kopienākuma. Lielbritānija aizejot atstājusi 12 miljardu eiro lielu caurumu, un klāt vēl nākušas jaunas vajadzības – cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācija.

    Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piedāvājis budžetu mazliet palielināt – līdz 1,074% no ES nacionālā kopienākuma.

    Taču Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Dānija, kas ir neto iemaksātājas budžetā un pieder pie tā dēvētās taupīgo valstu grupas, pieprasa budžetu, kas nepārsniedz 1%.

    Tās kategoriski atsakās palielināt savas iemaksas kopējā budžetā un  pat ieguvušas nosaukumu – sīkstuļvalstu četrinieks.

    Savas valdības nostāju pamatoja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hukstra: “Nīderlandei ir būtiski, lai jaunais daudzgadu budžets izpildītu divus kritērijus. Pirmkārt, ir svarīgi, lai visu nodokļu maksātāju nauda, un it sevišķi jau nīderlandiešu, tiktu tērēta saprātīgi. Otrkārt, ir ārkārtīgi būtiski, lai beidzot  tiktu izveidots 21. gadsimta budžets, nevis budžets, kas pievērš lielāko uzmanību pagājušā gadsimta problēmām. Tādēļ taupīga apiešanās ar naudu un modernizācija ir Nīderlandes valdības galvenais mērķis.”

    Starp aizvadītā gadsimta prioritātēm Nīderlande ierindo arī atbalstu lauksaimniekiem un kohēzijas politiku.

    Turpretī vairums saņēmējvalstu, kuru vidū ir arī Latvija, uzstāj, ka mūsu dzīves līmenis vēl nav sasniedzis Eiropas Savienības vidējo. Arī mūsu lauksaimnieki saņem mazāk nekā vidēji blokā. Tādēļ finansējumu šīm nozarēm, kas paņem lauvas tiesu no daudzgadu budžeta, nedrīkst krasi samazināt.

    Diskusijas ir arī par atlaidēm un korekcijām, ko saņem vairākas maksātājvalstis. Tās vēlas šīs korekcijas paturēt, lai viņu iemaksas krasi nepieaugtu. Līdz ar to izejas pozīcijas ir skaidras.

    Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels piedāvājis kompromisa priekšlikumu, ko bloka ārlietu ministri šonedēļ ir apsprieduši Briselē.

    Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) šo piedāvājumu uzskata par labu pamatu sarunu uzsākšanai un atzinīgi novērtē Šarla Mišela pūles. „Neapšaubāmi, ka mūsu divas pamatintereses, par kurām esam daudz runājuši, - kohēzija un lauksaimniecības finansējums, tiešmaksājumi, lauku attīstības programma – ir jautājumi, kur mēs neredzam vēl tādu līmeni, lai teiktu, ka - viss, varam apsēsties un neko nedarīt. Nē. Taču vienlaikus, ņemot vērā “Brexit” un to, ka budžets samazinās, ņemot vērā kategorisku to valstu, kuras maksā vairāk budžetā, nevēlēšanos segt gan “Brexit” radīto iztrūkumu, gan runāt vēl par kādu finansējumu,

    mēs arī esam pietiekami reālistiski, lai saprastu, ka nebūs viss, ko gribas,” atzina Rinkēvičs.

    Par daudzgadu budžetu vēlāk nāksies balstot arī Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri turpina uzstāt, ka budžetam ir jābūt krietni lielākam –  1,3% no no ES nacionālā kopienākuma.

    Kā nesen norādīja parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, deputātus un valstu līderus pašlaik šķir aptuveni 230 miljardi eiro. Tā ir starpība starp to, ko vēlas redzēt parlaments, un Šarla Mišela piedāvājumu; Eiropas Parlamenta iecerētais Nīderlandei un pārējiem „taupīgā” bloka valstīm šķiet par dāsnu.

    Parlamenta vadītājs sola, ka eiroparlamentārieši ies līdz galam, lai panāktu savu. Bet pagaidām ir grūti paredzēt, vai viņi tiešām būs gatavi bloķēt dalībvalstu līderu smagi panākto kompromisu.

    Daži gatavojas, ka sarunas var ilgt līdz svētdienai.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti