ĪSUMĀ:
- ES dalībvalstis aptuveni pusotru gadu mēģina rast kopsaucēju par turpmāko septiņu gadu budžetu.
- Latvijas premjers Kariņš pauda cerību, ka decembrī varētu vienoties vismaz par budžeta kopapjomu.
- ES dalībvalstīm atšķiras viedokļi par to, cik lielam jābūt ES budžetam no kopprodukta.
- Prezidējošā Somija rosina kompromisu starp 1,03% un 1,08% no ES kopprodukta.
- Eiroparlamenta deputāts Ušakovs: Sociāldemokrātu pozīcija – budžetam ir jābūt lielākam.
Manāmi aizkaitināts par šo vilcināšanos bija Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kuram šis samits, visticamāk, ir pēdējais viņa politiskajā karjerā.
"Es nedomāju, ka decembrī tiks pieņemts lēmums. Es ceru, ka lietas vismaz pavirzīsies tuvāk lēmuma pieņemšanai. Būtībā šoreiz tikai tika apkopoti viedokļi, jo visi atkārtoja tās nostājas, ko mēs jau iepriekš esam dzirdējuši. Tā kā nebija nekādu jaunu elementu, nekādu padomu, vispār nekā," teica Junkers.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sanāksmes noslēgumā pauda cerību, ka decembrī varētu vienoties vismaz par budžeta kopapjomu. Savukārt vēlāk tiks runāts jau par to, cik varētu atvēlēt lauksaimniecībai, cik kohēzijas politikai un cik pārējām prioritātēm.
"Nemaz nav tik tālu viens no otra. Ir runa par nelielu atšķirību, bet, protams, reizēm tās mazās atšķirības ir visgrūtākās. Visiem tagad būs jāizdomā, ko tad mēs īsti gribam. Vai mēs gribam samazināt vēlmes vai iemaksāt kopīgā budžetā," sacīja Kariņš.
Vairākas valstis uzstāj, ka ES budžetam ir jābūt ne lielākam par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Citas ir pārliecinātas, ka ar to ir krietni par maz. Arī EK uzskata, ka ar tik mazu summu diez vai izdosies apmierināt visas vajadzības.
Pašreiz prezidējošā Somija rosina kompromisu starp 1,03% un 1,08% no ES kopprodukta. Tas ir mazāk, nekā sākotnēji piedāvāja EK, un krietni atpaliek no tā, ko vēlētos redzēt Eiropas Parlaments.
Budžeta komitejas deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa) uzstāja, ka prioritāšu risināšanai ir vajadzīgi līdzekļi.
"Sociāldemokrātu un mana personiskā pozīcija ir, ka budžetam ir jābūt lielākam. Dalībvalstīm būtu nepieciešams vairāk maksāt savienības budžetā, jo tikai ar lielāku budžetu mēs varēsim nodrošināt to, kas ir svarīgs mūsu grupai. Tās ir sociālās programmas, atbalsts jauniešiem, vides aizsardzība. Un tas arī ir izteikti būtiski, vai Eiropas Savienība varēs tālāk attīstīties un iet uz priekšu," sacīja Ušakovs.
Kuluāros optimisti cer rast kopsaucēju nākamā gada pavasarī. Savukārt skeptiķi uzskata, ka ātrāk par nākamā gada otro pusi vienoties nebūs iespējams. Jo vēlāk Eiropas Savienības budžets tiek apstiprināts, jo lielāka ir varbūtība, ka, sākot ar 2021. gadu, jau atkal divus gadus nebūs pieejamas fondu programmas, ko izmanto zinātnieki, studenti un daudzi citi.
