Lai arī EK jau pirms vairākiem mēnešiem ierosināja piešķirt Ukrainai aizdevumu viena miljarda eiro apmērā, lai palīdzētu tai tikt galā ar finanšu grūtībām un dažādu reformu īstenošanu,
EP par to nebūt nebija lielas vienprātības.
Daudzi deputāti šaubījās, vai Ukrainai būtu jādod vairāk naudas, ja tā nav spējusi izpildīt iepriekšējās palīdzības programmas nosacījumus.
Tomēr EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzstāja, ka neizpildītie nosacījumi, kas galvenokārt skar cīņu ar korupciju, joprojām paliek spēkā un tiek iekļauti jaunajā programmā. “Es domāju, ka ir svarīgi, lai ES sadarbojas ar Ukrainu un šo ciešo iesaisti, kas līdz šim ir bijusi, saglabātu. Tas attiecas gan uz Asociācijas līgumu, gan uz bezvīzu režīmu, gan uz dažāda veida palīdzību, jo mēs sniedzam gan makrofinansiālo, gan humāno palīdzību. Skaidrs, ka šis atbalsts Ukrainai ir būtisks, jo šis konflikts Austrumukrainā turpinās. Līdz ar to ir svarīgi, lai arī ES savu atbalstu turpinātu,” norādīja Dombrovskis.
Lielākais klupšanas akmens līdz šim ir bijusi kavēšanās ar Pretkorupcijas tiesas izveidi.
Tomēr aizvadītajā nedēļas nogalē Ukrainas parlaments beidzot atbalstīja tās dibināšanu. Turklāt jaunais likums paredz, ka tiesnešus atlasīs neatkarīga starptautisku ekspertu komisija. Tai būtu jānodrošina, ka šajā nozīmīgajā iestādē strādās profesionāli un godīgi tiesneši.
Kā pasvītroja EP Tautas partiju grupas priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete tieši šīs prasības izpilde palīdzēja vairumam EP deputātu izšķirties par turpmāko atbalstu Ukrainai. “Pēc Latvijas pieredzes mēs zinām cik grūti veidojās KNAB, cik vispār ir ļoti grūti cīnīties ar šo neredzamo vielu, kas saucās korupcija, ar tiesiskiem un likumiskiem paņēmieniem,” vērtē Kalniete. “Bet tas ir vienīgais veids. Turklāt mūsu bažas jau ir saistītas ar priekšā stāvošajām vēlēšanām – vispirms prezidenta vēlēšanām Ukrainā un tad parlamenta vēlēšanām. Jo noskaņojums cilvēkiem ir slikts. Viņi redz to nelikumību, kas apkārt notiek un uzskata, ka valdība un prezidents dara pārāk maz, lai korupciju apkarotu,” norāda “eirodeputāte”.
Arī Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja vadītājs Artjoms Sitņiks sarunā savulaik uzsvēra Latvijas Radio, ka tiesas šobrīd Ukrainā ir vājais posms cīņā ar korupciju. Tās neskata lietas pietiekami ātri, mēdz neapzināties korupcijas nozīmi, un tiesneši ne vienmēr ir zinoši šādās lietās.
Tāpat ES un Starptautiskais Valūtas fonds prasa ieviest sistēmu, kas ļautu pārbaudīt ierēdņu deklarācijas un arī noteikt, kas ir dažādu uzņēmumu patiesā labuma guvēji.
Ir zināms arī tas, ka ja starptautiskie aizdevēji drīzumā nepiešķirs Ukrainai šos līdzekļus, tai var draudēt defolts, jeb atteikšanās no finansiālo saistību pildīšanas.