Eiropas Komisijas, Ukrainas un Krievijas trīspusējās sarunas par turpmākajām gāzes piegādēm aizsākās jau šī gada martā. Darbojoties šajās sarunās kā starpniece, Eiropas Komisija cer panākt jaunu vienošanos par piegādēm līdz nākamās apkures sezonas beigām nākamā gada marta beigās. Brisele cer, ka par pamatu turpmākajām sarunām kalpos pagājušā gada oktobrī noslēgtā ziemas piegāžu pakete.
Taču līdzīgi kā arī pagājušajā gadā Ukrainas un Krievijas attiecības joprojām ir saspringtas un situāciju ievērojami ietekmējusi arī ekonomiskā situācija gan Krievijā, gan visā pasaulē.
Šī gada 1. jūlijā Ukraina pārtrauca gāzes iepirkšanu no Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom”, jo abām pusēm neizdevās vienoties par papildus vienošanos gāzes piegādēm trešajam kvartālam. Kijevu neapmierināja Krievijas puses piedāvātā cena – 247 dolāri un 18 centi par tūkstoš kubikmetriem. Šajā cenā iekļautas arī 40 dolāru lielas atlaides. Tobrīd Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas operatora “UkrTransGaz” pārstāvji paziņoja, ka gāzes tranzīts uz Eiropu notiek bez pārtraukumiem un pilnā apmērā.
Kopš jūlija sākuma Ukraina saņem gāzi tikai no Eiropas, piemēram, no Slovākijas vien Ukraina ir importējusi 186 miljonus kubikmetru gāzes.
Kā pēc Vīnē notikušajām sarunām paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Vladimirs Demčišins, Ukraina cer, ka nākamajā kvartālā cena saglabāsies aptuveni iepriekšējā līmenī, taču Kijeva ir apņēmības pilna uzstāt arī uz jaunām atlaidēm:
''Cena, par kādu mēs varam pirkt gāzi ceturtajā kvartālā bez atlaidēm, būs apmēram 250 dolāri. Līdz tam bija dažādas atlaides. Taču mums ir arī iespēja neiepirkt gāzi no “Gazprom”, jo mums ir arī reversā gāzes piegāde. Tas viņiem dod sapratni par to, ka mēs aizstāvēsim savas intereses un mums nav jāpērk gāze par jebkādu cenu. Iepirkumu cenai ir jābūt objektīvai, pamatotai un mums izdevīgai. Es domāju, ka arī atlaidēm ir jābūt, jo tam ir ekonomisks pamatojums: lai piegādātu gāzi Eiropas patērētājiem, ''Gazprom'' ir jātransportē gāze caur Ukrainu un tam tiek tērēti aptuveni 30 dolāri. Bet mums, iepērkot gāzi uz austrumu robežas, šādu izmaksu nav. Tieši tāpēc 30 līdz 40 dolāru atlaide ir pamatota.''
Bet Krievija savukārt brīdinājusi Eiropas Savienību, lai tā pievērš lielāku uzmanību Ukrainas vēlmei nepalielināt pazemes gāzes krātuvēs iesūknētās gāzes apjomus. Krievijas puse uzskata, ka gadījumā, ja Ukraina savās pazemes gāzes krātuvēs neiepumpēs pietiekamas gāzes rezerves, piegādes Eiropas patērētājiem var tikt apdraudētas.
Par to paziņojis Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks. Krievijas puse uzskata, ka Ukrainai pazemes krātuvēs būtu jāiesūknē 19 miljardi kubikemtru gāzes, taču Ukrainas varas iestādes norāda, ka pagājušajā sezonā tai ir pieticis ar 16,6 miljardiem kubikemtru. Komentējot iespējamu jaunu gāzes skandālu izcelšanos, Novaks norādījis, ka viss kļūs skaidrs 15. oktobrī, kad sāksies apkures sezona.
Bet tikmēr kļuvis zināms, ka vēl pirms Eiropas Savienības un Krievijas 11. septembrī gaidāmajām sarunām Krievija varētu parakstīt līgumu par jauna gāzesvada ''Nord Stream 2'' būvniecību Baltijas jūrā. Arī šī gāzesvada mērķis būs piegādāt gāzi Eiropas patērētājiem, apejot Ukrainu. Kā ziņo izdevums “Kommersant”, jaunajā un Šveicē reģistrētajā uzņēmumā pa 10% akciju saņems kompānijas ''Shell'', OMV, ''E.On'' un ''Wintershall'', bet aptuveni 9'% saņems Francijas uzņēmums ''Engie''. Pati “Gazprom” būs kontrolpaketes turētāja ar 51% akciju. Tiek ziņots, ka pa jauno gāzesvadu, kurš ies pa tādu pašu maršrutu, kā gāzesvads ''Nord Stream'', no Krievijas uz Vāciju būs iespējams piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes.
