ES un Kanāda paraksta brīvās tirdzniecības līgumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) un Kanāda Briselē parakstījušas vēsturisko brīvās tirdzniecības līgumu. Svinīgo ceremoniju, ko nācās vairākas dienas atlikt Beļģijas reģiona Valonijas iebildumu dēļ, pavadīja arī protesti pie sanāksmes ēkas durvīm. Pirms līgums pilnībā varēs stāties spēkā, tas būs vēl jāapstiprina Eiropa Parlamentam un nacionālajiem parlamentiem dalībvalstīs, kas arī var izrādīties cietākais rieksts.

Dodoties uz Briseli, lai parakstītu līgumu, svētdienas, 30.oktobra, rītā Kanādas premjera Džastina Trudo lidmašīnai tehnisku iemeslu dēļ nācies atgriezties Otavas lidostā, un tikai pēc pusotras stundas tā varējusi turpināt ceļu. Līdz ar to līguma parakstīšana, kas pēc Latvijas laika bija plānota plkst.13, notika divas stundas vēlāk.

Briselē ieradās arī Kanādas lielākās provinces Kvebekas premjerministrs Filips Kujārs.

Dokuments parakstīts, esot klāt atbildīgajām Eiropas Savienības amatpersonām – Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam un Eiropas Komisijas līderim Žanam Klodam Junkeram.

Kanādas līgums, ko visas puses nosauca par vēsturisku, vēl būs jāapstiprina Eiropas Savienības Parlamentiem un nacionālajiem parlamentiem visās dalībvalstīs.

Un tikai tad tas pilnībā varēs stāties spēkā. Tas nebūs viegli, jo joprojām vairākās valstīs ir pietiekami liels eiroskptisku un pret vienošanos noskaņotu politiķu.  

„Esmu piesardzīgi optimistisks,” tā žurnālistiem sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, prognozējot to, kāds varētu izvērsties nacionālo parlamentu balsojums.

„Tas, kas mums šodien ir vajadzīgs, ir pēc iespējas vairāk un uzticama informācija mūsu pilsoņiem. Man nav bažu, ka posms, kad līgums būs pagaidu stadijā, būs labāka skola, lai saprastu, cik tas patiesībā ir labs. Un tas būs spēcīgāk, nekā kādas cilvēku pārliecināšanas kampaņas. Bet, protams, es esmu ļoti piesardzīgi optimistisks, īpaši pēc pēdējām nedēļām. Mūsdienu pasaulē viss kas var notikt.”

Skeptiķu aizvien netrūkst

Kamēr Kanādas un Eiropas politiķi slēdz svarīgo vienošanos, grupa ar plakātiem bruņojušos demonstrantu aiz dzelzs barikādēm un policistu ielenkumā pie sanāksmes ēkas protestēja pret līgumu.

Demonstranti kādā brīdī bija tikuši tuvu ES Padomes ēkas durvīm un apmētājuši tās ar sarkanu krāsu. 15 cilvēki pat tika aizturēti.

Kā pārliecināt joprojām skeptiski noskaņoto sabiedrības daļu, bija viens no jautājumiem arī visu atbildīgo pušu preses konferencē.

„Šis līgums nepārprotami tiek slēgts starp progresīvām zemēm. Kanāda ir līdere cīņā pret klimata izmaiņām, par vides aizsardzību, par demokrātiskām vērtībām. Un šajā ziņā mums ļoti sakrīt uzskati ar Eiropas Savienību. Taču, nudien, pirms gada sapratām, ka būs arī daudz grūtu jautājumu un izaicinājumu, kas liks un vienlaikus arī ļaus valdībai aizstāvēt un skaidrot iedzīvotājiem jautājumus par vides, veselības un darba tiesībām un citām bažām, kas viņiem ir,” sacīja Trudo.

Valonijas politiķi nobremzēja parakstīšanu

Vēl pirms dažām dienām līguma liktenis joprojām nebija skaidrs, jo Beļģijas reģiona Valonijas parlamenta balsojums „pret” to uz laiku apstādināja parakstīšanu. Nācās arī atcelt jau ceturtdien, 27.oktobrī, paredzēto Eiropas Savienības un Kanādas vadības tikšanos.

Valonijas politiķi bažījās, ka līgums apdraudēs darba, vides standartus un lauksaimniecību, kā arī iebilda pret investoru strīdu šķīrējtiesām. Valoņu prasības apmierināja. Līguma tekstu neizmainīja, taču tam ir pievienots dokuments, kas sniedz garantijas, ka netiks izveidotas privātās šķīrējtiesas, lai risinātu investoru strīdus.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo atzina, ka valoņu rīcība viņu nav aizvainojusi, jo tas ir demokrātisks process, kurā svarīgi uzklausīt visus viedoļus. „Tam, vai es būtu ieradies Briselē divas dienas agrāk vai tagad, nav būtiskas nozīmes,” sacīja Trudo.

Beļģijā par līgumu bija jābalso kopumā sešiem reģionālajiem parlamentiem, lai varētu uzskatīt, ka to pieņēmusi visa valsts. Pārējās 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Latviju, to jau bija izdarījušas.

Atcels ierobežojumus tirdzniecībai

Eiropas Savienības un Kanādas līgums jeb saīsinājumā saukts par CETA tapa septiņus gadus ilgās un pamatīgās sarunās. Tā būtība ir atcelt daudzus līdz šim pastāvējušus ierobežojumus, maksājumus abu pušu tirdzniecībai. Slēdzot līgumu, gan kanādiešu, gan eiropiešu preces un produkti varēs plūst daudz brīvāk.

Eksperti lēš, ka ES ekonomikā ik gadu ieplūdīs aptuveni 12 miljardi eiro. Taču kritiķi norāda, ka līgums strādās vien lielo kompāniju interesēs un mazajiem uzņēmējiem no tā nebūs liela labuma. Savukārt aizstāvji uzsver, ka līgums radīs jaunas darba vietas.

Iespēja beidzot noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu Eiropas politiķiem ir liels atvieglojums, jo tas dod cerību, ka līdzīgā kārtā izdosies slēgt vēsturisko vienošanos arī ar ASV, kam arī ir daudz pretinieku. To cer noslēgt līdz gada nogalei, kamēr pie varas vēl ir prezidents Baraks Obama, taču tas pagaidām izskatās visai sarežģīti.

Šādi līgumi Eiropas Savienībai ir padomā arī ar Japānu, Meksiku un vairākām citām pasaules valstīm.

Pēc ilgajām cīņām par Kanādas līgumu Brisele no daudziem ārvalstu ekspertiem saņēma skarbu kritiku par to, ka Eiropas Savienība nav spējīga īstenot nevienu starptautiskas sadarbības vienošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti