Eiropas preču eksports uz Japānu daudzkāršosies
Vienošanās iesaukta - „Siers pret automašīnām”. Japāna atcels muitas nodokļus vairāk nekā 90% Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu, kā sieram, vīnam, cūkgaļai. Savukārt ES atteiksies no importa tarifiem japāņu automašīnām.
Desmit gadu laikā atsevišķos sektoros Eiropas preču eksports uz Japānu varētu dubultoties vai pat trīskāršoties. Uz to norāda Eiropas Komisijas pārstāvis Luiss Portero, kurš koordinē tirdzniecības attiecības starp ES un Japānu:
„Japāna ir viena no lielākajām ekonomikām pasaulē un ļoti liels tirgus, kur Eiropas Savienība jau ir, bet noteikti varētu iesaistīties vēl vairāk. Jaunā vienošanās ir ļoti nozīmīga, jo pirmo reizi savedam kopā šīs divas lielās ekonomikas.
Tirdzniecība tiks liberalizēta gandrīz pilnībā. Eiropas firmu eksportam uz Japānu vairs nepiemēros muitas nodevas. Firmas varēs piegādāt preces un pakalpojumus bez īpašiem ierobežojumiem.”
Eiropas Savienībai pasaulē trešā lielākā ekonomika Japāna ir otrs galvenais tirdzniecības partneris Āzijā aiz Ķīnas. Uzņēmumiem, kas vēlas iekļūt Japānas tirgū, jābūt gataviem veltīt laiku tirgus izpētei, būt pacietīgiem. Uz to aicina Eiropas Savienības un Japānas Industriālās sadarbības centra pārstāve Džesika Mihelsone. Viņa norāda – firmas izmērs nav tik svarīgs, galvenais atrast nišu, kur produkts noderīgs:
„Mums bija pieredze ar 10 cilvēku uzņēmumu, kas atrada nišas tirgu ļoti augstās izšķirtspējas 8K attēlu kompresijā. Tagad viņi strādā ar tādām kompānijām kā ''Sony''. Proti – firmas izmērs nav svarīgs, svarīgi ir atrast, kur ir vajadzība pēc produkta.”
Japānas tirgus jāiekaro ar pacietību un kvalitāti
Dati liecina, ka uz Japānu eksportē aptuveni 130 Latvijas uzņēmumi. Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī uzskata, ka Latvijas uzņēmējiem noteikti ir vērts interesēties par Japānu.
„Mēs varam diversificēt eksportu. Mums ir lietas, kuras līdz šīm neesam eksportējuši. Tā, protams, ir kokapstrāde, pārtikas produkti, bet īpaši mums vajadzētu likt akcentu arī uz informācijas tehnoloģiju produktiem. Japānā iespējas ir plašas, taču nekas nenāk viegli. Tas prasa enerģiju, pacietību, laiku, darbu un konkrētus priekšlikumus. Bet es domāju, ka tie visi uzņēmēji, kas darbojas tur, pēc grūta sākuma ir gandarīti par rezultātu,” saka Treija-Masī.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Ārlietu ministrija janvārī uzņēmējiem rīkoja semināru par biznesa iespējām Japānām.
Ar pieredzi dalījās profesionālā sporta analītikas risinājumu uzņēmuma ''PlayGineering'' vadītājs Ričards Fomrats. Firmai jau izdevies ielauzties Japānas tirgū. Tās piedāvātā tehnoloģija sporta spēlēs ar kamerām un datortehnoloģijām ļauj izsekot bumbai, ripai, spēlētājiem un reālajā laikā automātiski ģenerēt statistikas un analītikas datus. Fomrats stāsta, ka kontaktus ieiešanai Japānas tirgū izdevās nodibināt tepat Eiropā, bet bija svarīgi turpināt komunikāciju, dodoties uz pašu Japānu:
„Japānā ir būtiski, ka neviens darījums nenotiek, kamēr viņi paši nav aptaustījuši, redzējuši šo produktu dzīvē,
un tāda bija arī realitāte mūsu gadījumā. Mums vajadzēja doties, uzstādīt, parādīt, ļaut iepazīt. Attiecīgi tas ļāva mums virzīties tālāk šajā tirgū. Katram tirgum ir sava specifika, un viņus ir grūti salīdzināt. Nevar salīdzināt Japānas tirgu un Francijas tirgu, tur ir pilnīgi atšķirīgas lietas, kas ir būtiskas. Bet Japānā svarīga ir pacietība, godīgums, tieša un ātra komunikācija, kā arī iespēja pārsteigt japāņus ar kvalitāti, inovācijām un tehnoloģijām.”
Interese par Japānas tirgu ir Latvija uzņēmumam „Peruza”, kas ražo iekārtas pārtikas produktu, galvenokārt zivju apstrādei un pārstrādei. Uzņēmuma pārstāvis Kaspars Litavnieks stāsta, ka pērn uz Japānu aizsūtītas pirmās testa iekārtas vietējiem zivju pārstrādātājiem, un jau drīz plānots doties uz Japānu runāt par pirkuma līgumiem.
„Vēsturiski kā Baltija, Baltijas šprotes – mēs sākām attīstīt savas iekārtas uz mazajām zivīm. Līdz ar to esam speciālisti tieši mazo zivju segmentā, un nav daudz konkurentu, kas piedāvātu līdzīgas mašīnas. Tāpēc jebkurā tirgū, kur ir arī mazās zivis - tajā skaitā Japāna, tur ir makrele, sardīne un citas specifiskas mazās zivis –, mums ir iekārtas, kas viņiem varētu derēt no manuālas zivju apstrādes pārejot uz automatizāciju. Principā mūsu lielākie tirgi tieši ir Āzijā. Mūsu galvenais tirgus ir Filipīnas, kas skaitās pasaules sardīņu lielvalsts. Bet 2018. gadā iegājām arī Ķīnas tirgū, Taizemē, arī Islande Eiropā, Kanāda,'' klāsta Litavnieks.
Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir aptuveni 70 miljoni eiro. Importējam produktus 23 miljonu eiro apmērā, bet eksportējam vismaz divreiz vairāk – gandrīz 50 miljoni eiro.
Pusi Latvijas eksporta uz Japānu sastāda koksne un tās izstrādājumi, bet ir arī medicīniskās iekārtas, kūdra, pārtikas produkti, piemēram, šprotu konservi.
