ES un Japāna vienojas attīstīt Eiropas–Āzijas infrastruktūras savienojumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna piektdien, 27. septembrī, Briselē ir parakstījušas vienošanos par infrastruktūras savienojumu attīstību starp Āziju un Eiropu. Daži tajā saskata mēģinājumu radīt pretsvaru Ķīnai, kas aktīvi aizdod naudu infrastruktūras projektiem Balkānos, Āzijā un Āfrikā. Tādēļ bieži vien valstis nonāk pamatīgos parādos.

Japāna un Eiropas Savienība ir vienojušas turpmāk koordinēt ieguldījumus jaunos infrastruktūras projektos, tostarp ostās, ceļos un digitālajos tīklos.

Tā dēvētā Eiropas Savienības un Āzijas savienojumu plāna īstenošanai būs pieejami 60 miljardi eiro no Eiropas Savienības garantiju fonda, attīstības bankām un privātajiem ieguldītājiem.

ES un Japāna vienojas attīstīt Eiropas – Āzijas infrastruktūras savienojumus
00:00 / 02:38
Lejuplādēt

Uzstājoties ar uzrunu Briselē, Japānas premjers Šinzo Abe atzīmēja, ka šie projekti tiks īstenoti, ievērojot striktus starptautiskos noteikumus, tostarp vides jomā.

“Vai tas būtu kāds ceļš vai kāda osta, ja Japāna un Eiropas Savienība par kaut ko vienojas, tad mēs esam spējīgi uzbūvēt ilgtspējīgus, pilnvērtīgus un uz noteikumiem balstītus savienojumus no Indijas un Klusā okeāna reģiona līdz pat Rietumbalkāniem un Āfrikai,” sacīja Abe.

Lielā mērā jaunais infrastruktūras fonds tiek uzskatīts par mēģinājumu radīt pretsparu Ķīnas aktivitātēm. Kopš 2013. gada Ķīna ir uzsākusi projektu īstenošanu vairāk nekā 60 valstīs.

Tās mērķis ir radīt jūras un sauszemes savienojumu tīklu starp Āzijas dienvidaustrumiem, Centrālāziju, Tuvajiem Austrumiem, Eiropu un Āfriku.

Tomēr jauno tiltu, ceļu un tuneļu celtniecība ir atstājusi daudzas nabadzīgas valstis Balkānos un Āzijā lielos parādos Ķīnai. Briselē tas rada satraukumu, uz ko netieši atsaucās arī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.

“Mums ir jāatstāj nākamajam paaudzēm pasaule ar labāku infrastruktūru un tīrāku vidi, nevis ar parādu kalniem. Ir svarīgi arī veidot savienojumus starp dažādām valstīm visā pasaulē, nevis tikai palielināt atkarību no vienas valsts,” sacīja Junkers.

Eiropas Komisijas amatpersonas ziņu aģentūrai “Reuters” ir atzinušas, ka viņus satrauc pašreizējais Ķīnas investīciju modelis. Tas ļauj ne visai turīgām valstīm Āzijā, Eiropā un Āfrikā aizņemties naudu projektiem, kas tām īsti nav vajadzīgi. Un rezultātā tās nonāk finansiālā atkarībā no Ķīnas.  

Tostarp Ķīnas finansētais lielceļš no Adrijas jūras piekrastes uz Serbiju ir licis Melnkalnei nonākt nopietnās finanšu grūtībās, kādēļ Starptautiskais Valūtas fonds bija spiests pateikt varas iestādēm Podgoricā, ka tās nevar atļauties pabeigt šo projektu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti