ES un Dienvidamerikas valstu bloka tirdzniecības līgums - sarežģītu diskusiju priekšā

„Govis apmaiņā pret automašīnām” – tā iedēvēts Eiropas Savienības un Dienvidamerikas valstu bloka ''Mercosur'' brīvās tirdzniecības līgums. Abas puses nesen panāca tirdzniecības vienošanos pēc sarunām, kas ilga divus gadu desmitus. Tas ir līdz šim lielākais brīvās tirdzniecības līgums, ko noslēgusi Eiropas Savienība (ES). Tomēr tas nonācis kritikas krustugunīs. Lauksaimnieki bažījas par vēl lielāku Dienvidamerikas gaļas importu un negodīgu konkurenci. Vides aizstāvji – par Amazones mežu izciršanu. Vienošanās vēl būs jāratificē visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ gaidāmas smagas diskusijas. Ne mazums skeptiķu arī Eiropas Parlamentā.

ES un ''Mercosur'' tirdzniecības līgums - sarežģītu diskusiju priekšāGints Amoliņš

    20 gadu sarunu rezultātā panākta vēsturiska vienošanās

    Pēc 20 gadus ilgušajām sarunām Eiropas Savienība ar Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku ''Mercosur'' vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu noslēdza jūnija beigās. ''Mercosur'' oficiālais nosaukums ir „Dienvidu kopējais tirgus”, un tajā patlaban ir četras dalībvalstis – Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Venecuēlas dalība blokā tika apturēta pirms trim gadiem. Vēl vairākas kontinenta valstis ir ''Mercosur'' asociētie biedri.

    Abas puses vienošanās panākšanu nosauca par vēsturisku.

    Eiropas Savienība jau tagad ir lielākais tirdzniecības un investīciju partneris ''Mercosur'' blokam. Līgums paredz atcelt 99% muitas nodevu rūpniecības un lauksaimniecības precēm. Tas Eiropas Savienības uzņēmumiem gadā ļautu ietaupīt četrus miljardus eiro,

    norādīja centriski labējā Eiropas Parlamenta deputāte no Grieķijas Anna Asimakopoula (EPP), kura strādā Starptautiskās tirdzniecības komitejā:

    „Manuprāt, tā ir laba un sabalansēta vienošanās. Tā noņem tirdzniecības šķēršļus. Tas vienmēr ir atbalstāmi, jo palīdz attīstībai. Saskaņā ar aplēsēm, Eiropas Savienība ietaupīs aptuveni četrus miljardus eiro. Tas ir astoņas reizes vairāk nekā no vienošanās ar Kanādu un četras reizes vairāk nekā ar Japānu. Tādēļ, ja runājam par ietaupījumiem, šī ir vienošanās, kurai var būt liela ietekme.”

    ''Mercosur'' valstis uz Eiropas Savienību pārsvarā eksportē pārtiku, dzērienus un tabakas produktus, savukārt Eiropa uz šīm valstīm - lielākoties tehniskās iekārtas, transportlīdzekļus, ķīmijas un farmācijas rūpniecības izstrādājumus.

    Eiropa no vienošanās iegūst būtiski mazākus tarifus tādām precēm kā automašīnas un vīns. Bet ''Mercosur'' valstis cer vēl vairāk palielināt lauksaimniecības produktu eksportu. It īpaši runājot par liellopu gaļu, kas gadiem ilgušajās sarunās bijusi viens no galvenajiem strīdus punktiem. Dienvidamerikas bloka valstis jau pašlaik ir lielākās liellopu gaļas importētājas Eiropas Savienībā. Bet Eiropā tādām valstīm kā Francija ir bažas par strauju gaļas importa pieaugumu un ietekmi uz vietējiem lauksaimniekiem.

    Eiropas lauksaimniekiem bažas par negodīgu konkurenci

    Līguma tekstā noteikts, ka ''Mercosur'' valstis Eiropas Savienībā par samazinātiem muitas tarifiem varēs ievest līdz 99 tūkstošiem tonnu liellopu gaļas gadā. Ir arī citas kvotas - noteikts, ka bez tarifiem no Dienvidamerikas bloka varēs importēt gan cukuru, gan putnu gaļu - līdz 180 tūkstošiem tonnu gadā.

    Ļoti bažīga par tirdzniecības vienošanos ir Eiropas Savienības lielākā lauksaimnieku organizācija „Copa-Cogeca”. Tā līgumu nosodīja, paziņojot, ka vienošanās „radīs dubultstandartus un negodīgu konkurenci”. Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības nodaļas direktors Daniels Azevedo ir pārliecināts, ka Eiropas lauksaimniecības sektors ar šo līgumu nonāks zaudētajos:

    „Mēs iebilstam ''Mercosur'' nolīgumam, tas ir skaidrs. ''Mercosur'' valstis bija agresīvas attiecībā uz lauksaimniecību, kamēr Eiropas Savienība bija agresīva uz visu citu, izņemot lauksaimniecību. No tā mēs secinām, ka tie ir Eiropas Savienības lauksaimnieki, ka samaksās rēķinu par šo vienošanos.”

    Tādēļ organizācija aicina Eiropas Parlamentu neatbalstīt nekādu provizorisku līguma stāšanos spēkā. Eiropas Komisija savukārt noraida pārmetumus, ka lauksaimniecības nozare būtu upurēta.

    Iebildumi arī vides aizstāvjiem

    Tomēr lauksaimnieki nav vienīgie. Iebildumi ir arī vides aizstāvju organizācijām, kas bažījas, ka līgums varētu pastiprināt Amazones mežu izciršanu. Arī Vācijas kreiso deputāts Eiropas Parlamentā Helmuts Šulcs (GUE/NGL) nav pārliecināts, ka vienošanās atbilst mūsdienu vides prasībām:

    „Neesmu pārliecināts, ka pašreizējais piedāvājums mums dod iespēju darīt lietas citādi. Es redzu [Brazīlijas prezidenta Žaira] Bolsonaru kritiku, kurš saka, ka „Amazone ir mūsu reģions,”, ka viņš nevērīgi izturas pret šīs „zaļās plaušas” globālo ietekmi uz cilvēci.

    Domāšana nacionālā līmenī ir beigusies – mums ir kopīgi izaicinājumi un uzdevumi. Tādēļ saklausu viedokļus, ka šī vienošanās neatbilst mūsdienu vajadzībām.”

    Brisele savukārt norāda, ka brīvās tirdzniecības līgums ir veids kā sadarbības valstīs stiprināt Eiropas Savienības vērtības un standartus. Beļģu eirodeputāte, sociāldemokrāte Maria Arena (S&D) gan ir skeptiska:

    „Kad ieskatāmies tirdzniecības nolīgumos, redzam, ka tā daļa, kas attiecas uz ilgtspējīgu attīstību – tā nav saistoša, sankcijas nav paredzētas. Turpretim citās nolīguma daļās ir paredzēts strīdu risināšanas mehānisms. Tas nozīmē – ja ir strīds par vienošanās neievērošanu, tad ir paredzēti mehānismi vienošanās bloķēšanai. Izņemot, ja runa ir par vidi, par sociālajiem un vides standartiem. Un tas ir klupšanas akmens.”

    Tiesa, līgums varēs stāties spēkā neātrāk kā vien 2022.gadā, saka diplomātiskie avoti. Tādēļ gan atbalstītājiem, gan pretiniekiem būs vēl daudz laika, lai strīdētos un lauztu šķēpus. Pagaidām Eiropas Savienība un ''Mercosur'' valstis Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja noslēgušas tikai politisko vienošanos. Tirdzniecības nolīguma detaļas un juridiskās nianses vēl tiek noslīpētas. Tad vienošanās būs jāvērtē dalībvalstīm, būs nepieciešama ratifikācija gan visu valstu parlamentos, gan Eiropas Parlamentā.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti