Amerika ir viens no pasaules lielākajiem jēlnaftas un gāzes ražotājiem. Tomēr atšķirībā no Krievijas vai Saūda Arābijas pieeja ASV energoresursiem citām pasaules valstīm ir visnotaļ ierobežota. ASV šādi rīkojas, lai pasargātu savu iekšējo tirgu. Tomēr tagad Eiropa vēlas šo situāciju mainīt, iekļaujot pieeju Amerikas energoresursiem jaunajā brīvās tirdzniecības līgumā. Dokumenta oficiālais nosaukums ir Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības vienošanās jeb saīsinājumā angliski TTIP.
Lai gan dažiem ziņa par mēģinājumu iekļaut energoresursus brīvās tirdzniecības līgumā izraisīja pārsteigumu, Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Karels de Gihts saka, ka tas nav nekas jauns.
“Nesen daži plašsaziņas līdzekļi rakstīja, ka “nopludinātie slepenie dokumenti liecina”, ka Eiropa mēģina piekļūt Amerikas naftai un gāzei, izmantojot brīvās tirdzniecības līguma sarunas. Bet tas nebija nekāds atklājums. Patiesībā, mūsu dokumentos, kas jau sen ir publiski pieejami brīvās tirdzniecības līgumam veltītajā mājas lapā, skaidri pasaka, ka mēs vēlamies, lai ASV atceltu ierobežojumus enerģētikas jomā,” skaidroja de Gihts.
Arī ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Entonijs Gardners nesenā sarunā ar Latvijas Radio un citiem žurnālistiem atzina, ka enerģētika ir viens no tematiem brīvās tirdzniecības līguma sarunās. Tomēr amerikāņi pagaidām nav gatavi iekļaut līgumā atsevišķu sadaļu par enerģētiku, jo neredzot tam pievienoto vērtību. Brīvās tirdzniecības līgums kā tāds ļaušot Eiropas uzņēmumiem gandrīz automātiski piekļūt sašķidrinātās dabasgāzes resursiem, lai tos eksportētu no Amerikas uz pasaules tirgiem, sacīja ASV vēstnieks Gardners.
“Manuprāt, divas Eiropas kompānijas 2015. gada beigās sāks gāzes eksportu no Luizinās štata uz Āziju, nevis uz Eiropu. Tādēļ mūsu gāzes eksporta ietekme būs netieša. Tomēr pasaules tirgū būs vairāk piegādātāju, kam vajadzētu ietekmēt cenas. Mēs arī skaidri apzināmies, ka tas jau tagad palīdzēs Eiropai vienoties par labāku cenu ar Krieviju, kaut arī piegādes no Amerikas sāksies tikai nākotnē, un gāze dosies pa visu pasauli, nevis tikai uz Eiropu,” pauda Gardners.
Pēc pēdējā laika notikumiem Ukrainā Eiropa ar jaunu sparu mēģina mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas. Vēlme piekļūt Amerikas naftai un gāzei ir būtiska daļa no tā, jo pasaulē nav nemaz tik daudz demokrātisku valstu ar plašiem energoresursu krājumiem.
Tomēr sarunās starp Eiropas Savienību un ASV par brīvās tirdzniecības līgumu pašreiz neklājas viegli. Šajās dienās Briselē notiek jau sestais sarunu raunds viena gada laikā. Un daudziem Eiropā ir radies priekšstats, ka līgums ar Ameriku var negatīvi ietekmēt eiropiešu dzīvi, galvenokārt pārtikas drošības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
Gan Amerikas, gan Eiropas amatpersonas to noliedz, sakot, ka par līgumu varēs spriest tad, kad būs gatavs vismaz tā uzmetums. Arī Latvijas kandidāts darbam Eiropas Komisijā Valdis Dombrovskis ir izteicies Saeimā, ka, viņaprāt, ir iespējams noslēgt tādu līgumu ar ASV, kas neapdraudētu Eiropas patērētāju tiesību vai pārtikas standartus.
