Sadaļas Sadaļas

ES spriež par vienotiem minimālās algas aprēķina principiem

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi šonedēļ pulcēsies Portugāles pilsētā Porto uz Sociālo samitu. Tā mērķis ir apspriest progresu, kas pēdējos gados ir panākts sociālā nodrošinājuma radīšanā eiropiešiem. Viens no svarīgākajiem priekšlikumiem šajā jomā ir vienoto minimālās algas noteikšanas principu izveidošana. Par šo jautājumu tagad šķēpi tiek lauzti Eiropas Parlamentā (EP).

ĪSUMĀ:

  • Turpina diskutēt par vienotiem ES principiem minimālās algas noteikšanā.
  • EP deputāte uzskata, ka visiem strādājošajiem jāspēj dzīvot cilvēcīgi.
  • Algu izlīdzināšana ES nodrošinātu, ka no Rietumeiropas neaizplūst darba vietas.
  • Skandināvijas valstis grib paturēt savu modeli, kur par algu vienojas arodbiedrības ar darba devējiem.
  • Skeptiķi brīdina, ka, ceļot algas, jāceļ arī ekonomikas produktivitāte.

ES spriež par vienotiem minimālās algas aprēķina principiemArtjoms Konohovs

Priekšlikums par vienotās Eiropas minimālās algas noteikšanu šobrīd tiek izskatīts Eiropas Parlamentā. Runa nav par vienas summas noteikšanu visās dalībvalstīs, bet gan par vienotiem principiem. Viens no būtiskākajiem ir, ka minimālā alga nedrīkstētu būt mazāka par 60% no mediānas ienākumiem valstī. Šis jautājums ir būtisks, jo to cilvēku skaits, kas strādājot nevar savilkt galus, arvien pieaug.

Viena no deputātiem, kas atbild par šī likumprojekta virzību Eiropas Parlamentā, ir sociāldemokrāte no Nīderlandes Agnese Jongēriusa.

„Darbam atkal ir jānes ienākumi. Visā Eiropā. Tas ir ļoti vienkārši: par darbu ir jāmaksā. Manuprāt, ir absolūti nepieņemami, ka Eiropā ir cilvēki, kuri smagi strādā, bet dzīvo nabadzībā. Pašreizējā krīze ir parādījusi, ka lielveikalu darbinieki, aprūpētāji, ēdiena un paku piegādes kurjeri ir palīdzējuši mūsu sabiedrībai izdzīvot pandēmijas laikā. Ir pienācis laiks atbilstoši novērtēt viņu darbu,” sacīja Jongēriusa.

Daudzi Rietumeiropas politiķi uzskata, ka Centrālajā un Austrumeiropā algas aug pārāk lēni. Tas veicina uzņēmumu aizplūšanu no, piemēram, Francijas vai Beļģijas uz tādām valstīm kā Polija, Ungārija un Slovākija.

Tādēļ ar mēģinājumu noteikt vienotus minimālās algas kritērijus viņi vēlas ne tikai izlīdzināt ienākumus bloka valstīs, bet arī saglabāt darbavietas Rietumeiropā.

Tomēr pret vienoto minimālo algu iebilst Skandināvijas valstis. „Renew Europe” grupas deputāte no Zviedrijas Abira Al-Sahlani atgādināja, ka viņas valstī katrā sektorā par atalgojumu arodbiedrības vienojas ar darba devējiem un valsts minimālo algu nenosaka:

„Es uzskatu, ka tas ir tiešs uzbrukums Zviedrijas darba tirgus modelim.

Šis modelis veiksmīgi strādā jau gandrīz 100 gadu bez kādas diskriminācijas vai valsts iejaukšanās. Daudzi no mūsu darbiniekiem atrodas arodbiedrībās. Protams, ka neviens nevēlas, lai strādājošie dzīvotu nabadzībā. Tas nav nevienam izdevīgi. Tomēr ne visas valstis ir vienādā situācijā. Tādēļ mums drīzāk vajadzētu pievērsties valstīm, kur pastāv nopietnas problēmas. Tur mēs varam panākt progresu.”

Gan Eiropas Komisija, gan arī daudzi Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka zviedru un dāņu bažas ir nepamatotas, jo jaunais likums atrunā tikai vispārīgus principus un kritērijus, pēc kuriem būtu jāvadās. Arodbiedrības sešās Eiropas valstīs, kur likumā nav noteikta minimālā alga, varēs turpināt pašreizējo tradīciju. Priekšlikums pat paredz spēcināt arodbiedrību un koplīgumu lomu.

Par vienotās minimālās algas ideju iestājas arī Eiropas Tautas partijas deputāte no Beļģijas Sindija Fransena:

„Pienācīga Eiropas minimālā alga kļūs par nopietnu sasniegumu cīņā ar nodarbināto nabadzību.

Tā ir būtiska sastāvdaļa ilgtspējīgai un iekļaujošai izejai no krīzes. Pašreizējā krīze ir nopietni skārusi nozares, kur strādā mazāk aizsargāti un zemāk atalgotie darbinieki. Starptautiskās darba organizācijas pētījums liecina, ka Eiropas Savienībā dzīvo 26 miljoni cilvēku, kuru ienākumi ir zem minimālās algas. Pienācīga minimālā alga nodrošinās strādājošajiem adekvātus dzīves apstākļus, paaugstinās motivāciju strādāt un palīdzēs mazināt nevienlīdzību.”

Idejas aizstāvji atgādina, ka sievietes veido 60% no tiem, kas strādā par minimālo algu. Tādēļ viņu ienākumu celšana palīdzēs arī mazināt plaisu starp vīriešu un sieviešu pārticību. Turklāt lielākas algas stiprina iekšējo pieprasījumu, kas nāk par labu ekonomikai. Tomēr skeptiķi brīdina – ja algas augs ātrāk nekā ekonomikas produktivitāte, tas var kaitēt valsts izaugsmei, jo darbaspēks kļūs par dārgu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt