Patlaban Latvijā ar samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā tiek aplikti medikamenti, medicīnas ierīces, zīdaiņiem paredzētie produkti, viesnīcu un sabiedriskā transporta pakalpojumi, prese, siltumenerģijas piegādes un koksnes kurināmais. Kopš šā gada 1. janvāra 5% liels nodoklis tiek piemērots Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.
Citviet Eiropā samazinātās nodokļa likmes tiek piemērotas plašāk, taču valstu valdībām, lemjot par šādu likmju noteikšanu, ir jārēķinās, ka mazāku nodokli drīkst piemērot tikai īpašā sarakstā iekļautām precēm un pakalpojumiem. Pagājušajā nedēļā notikušajā Eiropas Savienības finanšu un ekonomikas ministru sanāksmē Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu šo sistēmu mainīt.
„Komisijas virziens ir piešķirt dalībvalstīm vairāk brīvības PVN likmju noteikšanā. Tiks atcelts līdz šim noteiktais samazināto PVN likmju saraksts, bet tomēr būs arī ierobežojumi. Pirmkārt, būs ierobežojošais saraksts, kurā būs ietvertas preces un pakalpojumi, kam samazinātās likmes nedrīkstēs piemērot,” skaidroja Finanšu ministrijas PVN nodaļas vecākā referente Diāna Lukjanska.
Jāņem gan vērā, ka tiks noteikts arī PVN vidējās svērtās likmes minimālais apmērs. Nodokļa standarta likme nedrīkstēs būt zemāka par 15%, bet samazinātajai likmei būs jābūt vismaz 5% lielai. Turklāt samazinātās likmes plānots izmantot tikai gadījumos, kad preci vai pakalpojumu, kam tā noteikta, iegādājas galapatērētājs.
Savukārt dažādām luksusa un akcīzes precēm samazināto nodokli piemērot nedrīkstēs, skaidroja Lukjanska.
„Vairāk tās ir lietas, kam piemēro īpašās shēmas – ceļojumu aģentūru pakalpojumi, dārgmetālu un juvelierizstrādājumu piegādes, alkoholisko dzērienu, tabakas piegādes, ieroču un elektrotehnikas piegādes,” stāstīja Lukjanska.
Nodokļu konsultanti Eiropas Komisijas piedāvājumu sauc par atbilstošu pašreizējai situācijai. Tiesa gan, jau izskanējušas bažas par to, ka samazinātās PVN likmes dažkārt var tikt izmantotas, lai mudinātu iedzīvotājus zemāku cenu meklējumos biežāk iepirkties kaimiņvalstīs.
Auditorkompānijas „Deloitte” Beļģijas biroja partneris Johans van der Pāls sliecas domāt, ka šis risks tiek pārspīlēts.
„Virziens, kurā plānots attīstīt PVN sistēmu, paredz, ka likme lielā mērā atkarīga no valsts, kurā jūs atrodaties. Likme nebūs atkarīga no biznesa, bet gan no vietas, kur atrodas jūsu patērētājs. Iespējams, dažos gadījumos veidosies situācijas, kad patērētāji šķērso robežas, lai iepirktos, taču pastāv pieņēmums, ka tās neietekmēs milzīgu produktu klāstu un tām nebūs ievērojamas ietekmes uz ekonomiku. Turklāt mēs redzam, ka, salīdzinājumā ar situāciju pirms dažiem desmitiem gadu, PVN likmes Eiropā drīzāk pieaug, nevis samazinās,” norādīja van der Pāls.
“Dalībvalstis nevēlēsies tās samazināt tikai tādēļ, lai veicinātu šāda veida pārrobežu iepirkšanos,” sacīja van der Pāls.
Eiropas Komisijas piedāvātie risinājumi PVN sistēmas modernizācijai paredz lielāku pretimnākšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem – tiem varētu tikt atvieglota PVN uzskaite un deklarēšana.
