ES revidenti: Energoefektivitātes projekti vairākās dalībvalstīs ir pārāk dārgi

Eiropas Savienības (ES) revidenti secinājuši, ka energoefektivitātes projekti vairākās dalībvalstīs ir pārāk dārgi un sniedz niecīgu labumu vides aizsardzībai, vēsta Latvijas Radio. Eiropas Revīzijas palāta iesaka stingrākus naudas tērēšanas nosacījumus, lai līdzekļi patiešām tiktu tērēti energoefektivitātes uzlabošanai, nevis ēku remontiem.

Eiropas Revīzijas palāta pētīja īstenotos energoefektivitātes projektus Čehijā, Itālijā un Lietuvā tāpēc, ka šī trīs dalībvalstis 2011.gadā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda energoefektivitātes projektiem kopumā saņēma vislielākos maksājumus - vairāk nekā vienu miljardu eiro jeb vairāk nekā 700 miljonus latu. Šī summa veido gandrīz trešo daļu no revīzijas laikā izvēlēto projektu kopējā apjoma. Eiropas Revīzijas palātas loceklis un ziņojuma autors Haralds Vēgerbauers uzsver, ka projektos sasniegtie mērķi ir sekundāri: "Mēs redzam, ka šīs investīcijas nav pietiekami efektīvas, jo līdzekļi, kas iztērēti enerģijas izdevumu samazināšanai sabiedriskās ēkās, tuvāko 50 gadu laikā neatmaksāsies. Tikai aptuveni 10% - 12% no investīcijām aiziet tieši energoefektivitātes uzlabošanai."

Eiropas Revīzijas palātas galvenais pārmetums, ka dārgie projekti sniedz niecīgu labumu vides aizsardzībai. Vērienīgie Kohēzijas līdzekļi aiziet ēku remontiem. Konstatēts, ka Lietuvā un Itālijā celtniecība un renovācija sākta bez jebkāda energoefektivitātes audita. Atsevišķos gadījumos šo investīciju ieguvums nebūšot jūtams 150 gadus - krietni vien pēc atsevišķu detaļu, tostarp logu, mūža ilguma beigšanās. Vislielākie pārkāpumi konstatēti Itālijā. Kādā no projektiem konstatēts, ka energoefektivitātes atmaksai ieguldītajām izmaksām būs nepieciešami no 288 līdz 444 gadi. Dalībvalstis būtībā izmanto šo naudu, lai atjaunotu valsts ēkas, uzsver ziņojuma autors Haralds Vēgerbauers. Tikai Čehija uzrādījusi labus rezultātus, ar energoefektivitātes projektiem sasniedzot noteiktos mērķus.

Drīz pēc publicēšanas, Revīzijas palātas ziņojums jau saņēmis krietnu kritikas devu. Proti, Revīzijas palāta pārāk grāmatvediski piegājusi energoefektivitātes projektiem, neņemot vērā blakus efektus, ko tie dod tautsaimniecībai un sabiedrībai. Valmieras pilsētas izpilddirektors Jānis Baiku stāsta, ka iedzīvotāji līdztekus māju siltināšanai veic arī dažādus remontdarbus ja vēlas, taču efekts ir ievērojams no kopējā projekta: “Cilvēki izvēlas ne tikai uzlabot energoefektivitātes jautājumus, bet arī sakārtot vidi, kur dzīvo. Mēs sakārtojam ēkas tehnisko stāvokli un mēs uzlabojam mikrovidi. Palielinās arī nekustamā īpašuma vērtība.” Jāpiebilst, ka Valmiera patlaban Latvijā ir līderis ēku siltināšanai.

Lai precīzāk un ātrāk sasniegtu energoefektivitātes mērķus, Latvijā nākamgad tiks veidots speciāls fonds, no kura komercbankas varēs izsniegt kredītus par zemākām procentu likmēm māju siltināšanai. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis: "Ja tiks sasniegts kaut kāds noteikts efektivitātes rādītājs, piemēram, māja pēc renovācijas tērēs 60 – 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, tad mēs papildus varētu norakstīt, piemēram, 10%-20% no pamatsummas. Šī būtu papildus motivācija veikt siltināšanu kvalitatīvi."

Līdz šim ēku siltināšanā Latvijā, galvenokārt lauku rajonos investēti aptuveni 45 miljoni lati, un nesen valdība papildus piešķīra vēl aptuveni 15 miljonus latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt