ĪSUMĀ:
- ES iekšējā tirgus komisārs: Eiropa globalizācijā varētu būt gājusi “pārāk tālu”.
- Makrons un Merkele sāk aicināt ES pārdomāt savu ekonomisko suverenitāti.
- Vācijas ārlietu ministrs: ES jāsamazina atkarība stratēģiski nozīmīgās jomās.
- Ražošana dažās no kritiskajām nozarēm ir pārvietota ārpus Eiropas.
- Izskan aicinājumi uz laiku aizliegt Ķīnai pirkt Eiropas uzņēmumus.
- Asociācija “Business Europe”: Ar Ķīnu jāveido stiprākas un godīgākas attiecības.
- EP deputāts: Atkarības mazināšanai no Ķīnas var izmantot līgumu ar Vjetnamu.
- EK stratēģija jau paredz atjaunot dažādu nozaru ražošanu Eiropā.
- Tagad uz EK būs spiediens par jaunu rūpniecības stratēģiju.
Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons nesen sacīja, ka Eiropa globalizācijā varētu būt gājusi “pārāk tālu”. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons un pat Vācijas kanclere Angela Merkele sāk aicināt ES pārdomāt savu ekonomisko suverenitāti.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirmdien uzsvēra, ka Eiropai steidzami jāsamazina atkarība stratēģiski nozīmīgās jomās: veselības aprūpes sektorā, bet tāpat arī enerģētikā, informācijas tehnoloģijās un izejmateriālos.
Bet grieķu eiroparlamentāriete Anna Mišela Asimakopulu atzīst, ka ražošana dažās no kritiskajām nozarēm, piemēram, veselības aprūpē, ir pārvietota ārpus Eiropas.
Eiropas Tautas partijas vadītājs Manfrēds Vēbers iepriekš norādījis - Eiropas Savienībai uz laiku jāaizliedz Ķīnas investoriem iegādāties jebkurus Eiropas uzņēmumus. Parlamenta deputāte piekrīt Vēberam.
“Ir skaidrs, ka pastāv atkarības no Ķīnas, kas Eiropai ir satraucošas. Es domāju, ka mums ir ļoti jāuzmanās no tā, vai Ķīna neizmanto šo krīzi kā Trojas zirgu, lai pārņemtu daudzas stratēģiskas nozares. Tādēļ piekrītu Vēberam, ka noteikti ir jādomā par Ķīnas investīciju skrīningu, taču varbūt arī pienāks brīdis, kad uz neilgu brīdi, bet būs jāsaka – nekādu Ķīnas investīciju,” pauda Anna Mišela Asimakopulu.
Tikmēr asociācijas “Business Europe” ģenerāldirektora vietniece Luisa Santoša pauda viedokli, ka Eiropas attiecību modelis uzņēmējdarbībā ar Ķīnu noteikti ir jāmaina.
“Mums ar Ķīnu jāveido attiecības, kas ir stiprākas. Tomēr tajā pašā laikā jāveido arī tādas attiecības, kas ir godīgākas,” paziņoja Santoša.
“Tas nozīmē, ka jāatrod veidi, kā izturēties pret šo valsts orientēto modeli, kas pastāv Ķīnā. Un šis modelis visdrīzāk nemainīsies. Mums kā Eiropai ir jāmaina pieeja attiecībā pret Ķīnu. Mums jābūt stratēģiskākiem, jābūt skaidriem un izmērāmiem mērķiem. Un mums ir jārunā vienā balsī!” uzsvēra Santoša.
Eiropas Parlamenta deputāts no Īrijas Barijs Endrjūzs brīdināja, ka Eiropas rūpniecības pārvietošanai atpakaļ uz Eiropu jānotiek piesardzīgi. Tas jānošķir no piegādes ķēžu dažādošanas. Viņš uzsvēra, ka atkarības mazināšanai no Ķīnas varētu tikt izmantots starp Eiropas Savienību un Vjetnamu noslēgtais tirdzniecības nolīgums.
Savukārt eiroparlamentāriete no Vācijas Anna Kavacini aicināja problēmu skatīt plašāk, nerunājot tikai par Eiropas “aizsargāšanu”.
Viņasprāt, krīze ir atklājusi globalizācijas trūkumus visā pasaulē, un godīgas globālās tirdzniecības izveidošanai būs nepieciešama globāla sadarbība.
“Covid-19 krīze ir parādījusi, ka daži no globalizācijas efektiem ir patiešām negatīvi. Runa ir ne tikai par trauslām un pārāk garām piegāžu ķēdēm, bet arī par citām problēmām. Piemēram, strādnieki Bangladešā bija pirmie, kas zaudēja darbu, jo tekstila industrija pieprasījuma trūkuma dēļ pārtrauca darbu,” skaidroja Kavacini.
Jaunajā bloka rūpniecības stratēģijā, ko Eiropas Komisija publiskoja tieši pirms vīrusa uzliesmojuma Eiropā, jau tika paredzēta nepieciešamība dažādot tirdzniecības partnerus un maksimāli izmantot lokalizāciju kā iespēju dažās nozarēs atjaunot vairāk ražošanas Eiropas Savienībā.
Tagad uz Eiropas Komisiju būs spiediens nākt klajā ar jaunu rūpniecības stratēģiju, kas nosaka vēl stingrāku nostāju attiecībā uz šiem jautājumiem.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
