Virzoties uz mērķi līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti, Eiropas Savienība ir spērusi kārtējo nozīmīgo soli. Dalībvalstu vides ministri šīs nedēļas tikšanās laikā vienojās, ka no 2035. gada visās Eiropas Savienības tirgū nonākošajās jaunajās automašīnās CO2 emisiju apjoms ir jāsamazina par 100%. Tas faktiski nozīmē, ka no 2035. gada tiks aizliegta ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmu vieglo automašīnu un vieglo kravas automašīnu tirdzniecība, pārslēdzoties uz elektroautomobiļiem.
Jūnija sākumā šo vienošanos apstiprināja arī Eiropas Parlaments.
Iepriekš Itālija, Portugāle, Slovākija, Bulgārija un Rumānija iestājās par to, lai termiņš tiktu atlikts no 2035. uz 2040. gadu. Turklāt Itālijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā pat esot sūtījusi saviem parlamentāriešiem instrukcijas, kā balsot pret šo ierosinājumu.
Taču kompromisa variants nāca no Eiropas Savienības lielākās automobiļu ražotājas – Vācijas.
Kā atzinusi Vācijas vides ministre Štefija Lemke, panāktā vienošanās ir milzīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti: “Šis ir vēsturisks panākums, kuru mēs esam pieņēmuši ar pārliecinošu balsu vairākumu. Lielākai klimata aizsardzībai transporta sektorā Vides ministru padome ar Vācijas atbalstu ir izlēmusi no 2035. gada aizliegt automobiļus, kuru izmešos ir ogļskābā gāze. Un tas ir milzīgs sasniegums klimata neitralitātei, kuru ir nepieciešams panākt, cik vien iespējams ātri. Mums priekšā ir ļoti daudz darba, taču tas mūs vēl vairāk tuvina elektromobilitātei.”
Runājot tieši par automašīnām, vides ministri arī vienojušies par pieciem gadiem – arī līdz 2035. gadam – pagarināt CO2 saistību izņēmumu tā dēvētajiem nišas ražotājiem, kuri ražo mazāk par 10 tūkstošiem automašīnu gadā. Neoficiāli šāda atruna tiek saukta par „Ferrari labojumu”, jo tā primāri attiecas uz luksusa automašīnu ražotājiem.
Pirms šie noteikumi iegūst likuma spēku, tie vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Parlamentu. Kā atzina Francijas ekoloģiskās pārejas ministre Anjēze Panjē-Runašera, Eiropas autobūves industrijai tas būs liels izaicinājums, taču tā ir nepieciešamība. Galvenokārt tāpēc, ka Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis izrāda arvien lielāku konkurenci, pārorientējot savas autobūves industrijas uz elektroautomašīnām.
Ar sajūsmu panākto vienošanos uzņēmusi Eiropas Transporta un vides federācija, kuras izplatītajā paziņojumā norādīts, ka transporta sektors ir atbrīvots no naftas industrijas stingrā tvēriena. Taču, kā norādīja Transporta un vides automašīnu un e-mobilitātes direktore Jūlija Poliskanova, tagad nepieciešams koncentrēties uz efektīvu energoresursu izmantošanu, nevis tā dēvētajām sintētiskajām degvielām.
“Iekšdedzes dzinēju ēras beigas ir lieliska ziņa klimatam. Taču jaunie piedāvājumi degvielu jomā ir novirzīšanās no šī mērķa. Netērēsim laiku tā dēvētajām e-degvielām automašīnām, tā vietā fokusējoties uz uzlādes stacijām, darbinieku apmācību pārejai uz elektriskajiem auto, kā arī atbildīgu materiālu ieguvi nepieciešamajiem akumulatoriem,” paziņojumā norādīja Poliskanova.
Jūlija Poliskanova runā par tā dēvētajām sintētiskajām degvielām, kuru izmantošana izmaksā dārgāk un kuras rada potenciāli vairāk CO2 nekā elektriskie automobiļi un gandrīz tikpat slāpekļa oksīdu kā iekšdedzes dzinēji. Šie aicinājumi saskan arī Vācijas aicinājumu Eiropas Komisijai 2026. gadā izvērtēt, vai automašīnas ar hibrīdu dzinējiem vai CO2 neitrāla degviela spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Eiropas Savienības klimata komisārs Franss Timmermanss ir izteicies, ka Eiropas Komisija saglabās atvērtu prātu, taču pašlaik hibrīdu dzinēji nenodrošinot pietiekami lielu emisiju samazinājumu, bet alternatīvie degvielas veidi pašlaik vēl ir nesalīdzināmi dārgi. Pēc Timmermansa vārdiem, Eiropas Komisija tradicionāli ietur neitralitāti jautājumos par tehnoloģijām.
Pašlaik tā dēvētās e-degvielas neesot reāls risinājums, bet, ja būs iespējamie tehniskie risinājumi un tie izrādīsies efektīvi un pieņemami, tie noteikti būs jāņem vērā, norādīja komisārs.
