Mēs arvien vairāk paļaujamies uz jūras transportu, tuvāko sešu gadu laikā iegūtā enerģija no vēja parkiem jūrā pieaugs par trešdaļu, bet paisuma un viļņu enerģijas apjomi - desmitkāršosies, raksta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki.
Virkne ekonomikas nozares, kas saistītas ar jūrām un okeāniem, ir daļa no Eiropas tā dēvētās zilās ekonomikas, pie kuras veicināšanas ķērusies ES.
Ņemot vērā, ka par jūras dzīlēm nemaz nezinām daudz, nav brīnums, ka viens no pirmajiem darbiem ir tieši saprast, ko mēs zinām un salikt zināšanas kopā, stāsta Marija Damanaki. „Runājot par datiem, mums ir jāstrādā, lai saliktu kopā mums pieejamos datus par ūdeņiem. Mūsu mērķis ir izveidot Eiropas jūras dzīļu karti līdz 2020.gadam. Tas ir pēdējais termiņš, līdz kuram visam ir jābūt pabeigtam un mūsu rīcībā ir jābūt ļoti labai Eiropas ūdeņu kartei,” saka komisāre.
Iegūtos datus plānots padarīt pieejamus, uzsver pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna: „Un šie dati jāpadara viegli pieejami - saskaņā ar mūsu vispārējām brīvās pieejas politikām. Jau šobrīd ES pētnieki ļauj mums apzināt, potenciālu, kas mums pieejams jūras dzīlēs. Piemēram, ES finansēti projekti pēta vielas un organismus, kas atrodami līdz pat 6 kilometrus dziļi zem ūdens, ar mērķi attīstīt jaunas antibiotikas vai zāles, kas ļautu cīnīties ar tādām slimībām kā osteoporoze.”
Ar laiku, pēc zinātnes komisāres teiktā, datubāzē iekļauto pētījumu loks varētu paplašināties. „Nākotnē mēs vēlamies padarīt šos pētījumus pieejamākus, tādēļ šodien mēs piedāvājam informācijas platformu jūras pētījumiem, kas varētu arī iekļaut informāciju par nozares pētījumiem, kurus apmaksājušas dalībvalstis,” saka Moire Gēgena-Kvinna.
Dalībvalstis, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, dažādu ar jūrlietu saistītu pētījumu finansēšanai kopā ik gadu tērē apmēram 1,3 miljardus eiro. Šāda datubāze ļautu nedubultot paveikto un nepētīt vēlreiz pie Dānijas krastiem to, kas vienreiz jau izpētīts, piemēram, Liepājā.
Baltijas jūra ir viens no fokusa punktiem un dažādi semināri par to, kā nodrošināt un finansēt zilo izaugsmi Baltijas jūras krastos, sāksies jau šogad. Pēc Eiropas komisijas analīzes, visdaudzsološākie ir kravu pārvadājumi, piekrastes un kruīzu tūrisms, kuģubūve un ar jūru saistītās biotehnoloģijas.
