Pasargāt rapšus no kukaiņu uzbrukumiem var divos veidos – tos miglojot vai iesējot sēklas, kas jau apstrādātas ar kukaiņiem kaitīgām vielām, tā sauktās kodinātās sēklas. Kodinātas sēklas nodrošina, ka auga dīgšanas un arī tālākās augšanas un ziedēšanas laikā tas būs aizsargāts no kaitēkļu uzbrukumiem.
Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva "VAKS" agronome Zinta Jansone skaidroja, ka “mums vienkārši ir tas kaitēkļu spiediens tik liels, ka to rapsi nākas 6-7 reizes miglot ar insekticīdu”.
“Un tad vēl viņš neizaug pilnvērtīgi, jo kukaiņi viņu tā sabojā.. [..] Pie sestās reizes mēs pārtraucām miglošanu, jo neredzējām ekonomisko pamatojumu vairs tam,” stāstīja Jansone.
Eiropas Komisijā aizliegumu izmantot kodinātās rapšu sēklas plāno ieviest, jo kukaiņiem kaitīgās vielas nodarot kaitējumu arī bitēm. Latvijas Biškopības asociācijā norāda – ja kas kaitē bitēm, kas dzīvo stropos, citiem kukaiņiem, kas nedzīvo saimēs, nodarītais kaitējums ir vēl lielāks.
Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte skaidroja, ka “augā, gan nektārā, gan ziedputekšņos, ļoti nelielos daudzumos šo vielu konstatē”. “Cik tā ir kaitīga bitēm, cik tā kaitīga citiem kukaiņiem.. Nu, tur runa par daudzumiem,” sacīja Eglīte.
Kodināto sēklu izmantošanas aizliegums gan negarantēs, ka rapšos nu bitēm un citiem kukaiņiem kaitīgas vielas atrodamas nebūs. Situācija, pēc agronomu domām, var izvērsties tieši pretēja – jo vairāk lauki tiks migloti, jo vairāk bites ar kaitīgajām vielām var saskarties.
“Mēs meklēsim citas alternatīvas, tikai, protams, ļoti žēl, ka Eiropas Komisija pieņem šādus lēmumus, nerēķinoties ar dalībvalstu īpatnībām, ar klimatiskajām un agroekonomiskajām īpatnībām,” sacīja Zinta Jansone.
Agronome skaidroja, ka Eiropas vidienē, Vācijā, Francijā, Spānijā un citās lielajās valstīs, kur par šo aizliegumu lemj, vasaras rapsis nav tik izplatīta un nozīmīga kultūra kā pie mums. Līdzīgi kā Igaunijā, tā arī Latvijā, ja ziemā un pavasarī izsalst kādi citi kultūraugi, lai gūtu vismaz kādu peļņu, attiecīgajā laukā sēj vasaras rapsi.