ES piešķirs Ukrainai papildu finanšu palīdzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

„Ukrainai būs nepieciešams papildus palīdzības finansējums,” tā sarunās Briselē vienojušies Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri un to Latvijas Radio apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs. 

Eiropas Komisija plāno Ukrainai piešķirt teju divus miljardus eiro, taču meklēs arī vēl papildus finansējumu. Briselē valda vienota nostāja, ka nemieru plosītajai valstij ar līdz šim sniegto palīdzību nepietiek.

Katra kara diena Ukrainai maksā arī finansiāli, un Briselē turpinās sarunas par to, kā palīdzēt Ukrainai ar finansēm. Eiropas Komisija ir paredzējusi Ukrainai piešķirt 1,8 miljardu eiro lielu aizdevumu. Plānots, ka pirmos līdzekļus piešķirs jau līdz gada vidum, un tie līdz Ukrainai nonāks trīs kārtās, kurā katrā būtu 600 miljonu eiro.

Taču Ukrainai, lai saņemtu šo naudu, nāksies pildīt nosacījumus, kas nozīmē, ka tai būs jāīsteno vairākas strukturālas reformas un arī jāuzlabo valsts pārvalde. Otrdien sarunās Briselē Eiropas Savienības finanšu ministri bijuši vienisprātis, ka Ukrainai būs vajadzīgs vēl papildu atbalsts, un Eiropas Komisija gatavos plānu tā piešķiršanai.  

Ukraina jau iepriekš no Eiropas Savienības ir saņēmusi 250 miljonu eiro lielu aizdevumu. Arī citi starptautiskie aizdevēji ir gatavi Ukrainai palīdzēt finansiāli.

Pasaules banka pavēstījusi, ka ir gatava piešķirt līdz diviem miljardiem dolāru, savukārt,  Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda paziņoja, ka Starptautiskais Valūtas fonds un Ukraina ir panākuši provizorisku vienošanos par jaunu finansiālās glābšanas plānu četriem gadiem 15,5 miljardu eiro apmērā.

Ukrainas politiskie līderi jau iepriekš dažādos forumos vēstījuši, ka valstij steidzami ir nepieciešams finansiālais atbalsts, pretējā gadījumā tā draud ieslīgt smagā krīzē. Līdz ar Krievijas agresijas uzliesmojumu kopš Krimas ankeksijas martā un separātistu aktivizēšanās Donbasā aprīlī valsts ir zaudējusi arī būtisku daļu investoru un ar lielām grūtībām pilda savas finansiālās saistības.

Būtiski ir kritusies arī Ukrainas nacionālās valūtas – grivnas - vērtība un iekšzemes kopprodukts ir sarucis par teju astoņiem procentiem, un tā kritumu prognozē arī turpmāk.

 Jau ziņots, ka pērnā gada sākumā pēc prezidenta Viktora Janukoviča režīma gāšanas atklājās, ka Ukraina ir nonākusi smagā finanšu situācijā, tās jaunā valdība paziņojusi, ka valstij nākamos divus gadus būs nepieciešami 25 miljardi eiro, un tā cer uz Starptautiskā Valūtas fonda un ES palīdzību.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti