500 miljonu eiro ir daļa no miljarda, kas ir apsolīts Ukrainas attīstībai. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), kurš ir atbildīgs par finansējuma piešķiršanu Ukrainai, Latvijas Radio norāda, ka šis Eiropas Komisijas lēmums ir pieņemts nozīmīgā laikā, kad Ukrainai un tās cilvēkiem draud jauna Krievijas agresija un ir nepieciešama starptautisko partneru solidaritāte.
„Šī eskalācija no Krievijas puse tikai vēlreiz pārada, ka šī palīdzība ir nepieciešama,” sacīja Dombrovskis.
Eiropas Savienība (ES) kopš 2014. gada Ukrainai makro finansiālās programmas ietvaros ir piešķīrusi 3,3 miljardus eiro, kas ir lielākais naudas daudzums, kāds jebkad piešķirts valstij ārpus Eiropas Savienības.
Tikmēr Argentīnā Buenosairesā sākas G20 līderu sanāksme, un arī tur Ukrainas situācija ir augstu dienaskārtībā. Kā sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, nav neviena iemesla, lai līderi šo reizi neizmantotu karsto jautājumu risināšanai: „Neredzu iemeslu, kādēļ lai G20 līderi nerisinātu šīs problēmas, īpaši tādēļ, ka viņu rokās ir visi iespējamie līdzekļi. Vienīgais nosacījums ir laba griba.”
Taču par stingrākām sankcijās pret Krieviju Eiropadomes prezidents pagaidām ir piesardzīgs, sakot – sagaida, ka samitā decembrī valstu vadītāji sankcijas pret Krieviju pagarinās. „Eskalācija Azovas jūrā ir milzīgu bažu iemesls. Tas, ka Krievija ir izmantojusi spēku pret ukraiņu kuģiem, ir absolūti nepieņemami. Vēlos izcelt, ka Eiropa ir vienota un vienoti atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Tāpēc esmu pārliecināts, ka decembrī dalībvalstis pagarinās sankcijas pret Krieviju,” norādīja Tusks.
Iepriekš, pirms nesenā konflikta, Itālija bija tā ES dalībvalsts, kas mudināja sankcijas pret Krieviju atcelt.
Bet, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV prezidents Donalds Tramps ir atcēlis sestdien plānoto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele, kura bija plānojusi tikties ar Putinu aci pret aci, ir nokavējusi G20 samita atklāšanu, jo viņas lidmašīnai gadījušās tehniskas problēmas. Vācijas valdība sākusi izmeklēšanu, vai šīm problēmām nav noziedzīga izcelsme.
Tikmēr Ukraina aizliegusi valstī iebraukt valstī 16 līdz 60 gadus veciem vīriešiem no Krievijas, kā arī Krievijas pilsoņiem, kuri nevar apstiprināt brauciena mērķi. Šāds liegums būs tik ilgi, kamēr valstī spēkā būs karastāvoklis. Ukrainas prezidents Petro Porošenko sanāksmē sacīja, ka pasākumu mērķis ir nepieļaut, ka Krievija izveido privātas armijas Ukrainas teritorijā. Visos robežpunktos tiek īstenota pastiprināta robežas kontrole un atbilstoši likumam par karastāvokļa tiesisko režīmu darbojas arī īpašs iebraukšanas un izbraukšanas režīms.
KONTEKSTS:
Kopš svētdienas, 25.novembra, incidenta pie Kerčas šauruma, kad Krievijas puse sāka apšaudi un saņēma gūstā trīs ukraiņu kuģus, kuri bija ceļā no Melnās uz Azovas jūru, joprojām nav atbrīvoti aizturētie ukraiņu jūrnieki un viņiem draud Krievijas noteikts ilgs cietumsods. Viņi esot pārvesti uz cietumu Maskavā.
Krievijas puse par spīti starptautiskajam spiedienam arvien uzstāj, ka ukraiņu kuģi ir neatļauti iebraukuši Krievijas teritorijā, ko Ukrainas puse kategoriski noliedz.
