Pēc piespiedu banku brīvdienu noteikšanas un kapitāla kontroles ieviešanas ekonomiskā situācija Grieķijā ir krasi pasliktinājusies. Tādēļ, lai šī valsts atgūtu izaugsmi, būtu nepieciešama krietni apjomīgāka parādu restrukturizācija, nekā pašreiz tiek lēsts. Tā savā jaunākajā ziņojumā raksta Starptautiskais Valūtas fonds.
Britu raidsabiedrība BBC norāda, ka šāds paziņojums iezīmē domstarpības starp SVF un ES, norādot, ka pašreizējais piedāvājums nekādā ziņā nav visaptverošs vai detalizēts.
Paziņojums nācis klajā trešdien, 15.jūlijā, kad Grieķijas parlamentam līdz pusnaktij ir jāatbalsta vairākas būtiskas reformas, ko pieprasa aizdevēji. Daudzi valdošās koalīcijas deputāti nav apmierināti ar pirmdienas rītā panākto vienošanos un gatavojas balsot “pret”. Tādēļ Grieķijas premjeram Aleksim Cipram būs jāvēršas pie opozīcijas, lai panāktu vienošanās atbalstu.
Otrdienas intervijā Ciprs aicināja parlamentāriešus un arī visu Grieķijas sabiedrību atbalstīt piedāvāto reformu plānu, jo tas esot nepieciešams valsts glābšanai. Tajā pašā laikā Ciprs atzina, ka pats netic šim plānam. Bet tas esot nepieciešams, lai izvairītos no ekonomiskā haosa valstī.
Nav izslēgts, ka SVF analīze varētu sarežģīt balsojumu parlamentā. Kā zināms, parādu atlaišana ir bijusi viena no būtiskākām Cipra prasībām.
Pat ja Grieķijas parlaments nobalsos par aizdevēju prasītajām reformām, Grieķijai tik un tā būs steidzami nepieciešama nauda, lai jau pirmdien samaksātu vecu parādu Eiropas Centrālajai bankai. Joprojām nav skaidrs, kur šo pagaidu finansējumu varētu rast. Praktiski visas valstis, kur nav eiro, atsakās piedalīties kaut vai īslaicīgā Grieķijas glābšanā. To otrdien, 14.jūlijā, Briselē skaidri norādīja arī Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns.
„Ļaujiet man ļoti skaidri pateikt: Lielbritānija nav eirozonas sastāvā. Tādēļ mēs nevaram pat iedomāties, ka britu nodokļu maksātāji piedalītos šajā plānā. Eirozonai ir pašai jāsamaksā par saviem rēķiniem,” sacīja Osborns.
Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis („Vienotība”) atzina, ka vienkārša risinājuma nav: „Tagad mums patiesi jāsaprot, kāda iespēja ir labākā. Ir skaidri jāsaka, ka visas iespējas ir diezgan sarežģītas. Tām ir juridiskie, politiskie vai finansiālie šķēršļi. Tādēļ mums būtu pēc iespējas ātrāk jāatrod risinājums šai sarežģītajai situācijai. Un, protams, ja būs priekšlikums izmantot kādu no mehānismiem, kas ietver visas 28 dalībvalstis, tad visas valstis tiks iesaistītas lēmumu pieņemšanā.”
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible joprojām norāda, ka daudziem Berlīnē ir pārliecība, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas būtu bijusi krietni labāka iespēja.
Tikmēr Latvijas parlamentā opozīcijā esošā partija „No sirds Latvijai” sagatavojusi grozījumus, lai valdībai bez parlamenta akcepta Latvija nevarētu piešķiet kārtējā aizdevuma Grieķijai. Partija rosina grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz nepieciešamību pēc Saeimas akcepta, ja Latvija vēlas palielināt budžeta likumā noteikto izdevumus iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), kā arī uzņemties saistības, kas var palielināt valsts parādu.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība pirmdiena, 13.jūlijā, panāca vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu. Tas notiks gadījumā, ja Grieķija līdz 15.jūlijam pieņems virkni likumu, kas skar pensijas, nodokļus un citas nozares.
Ja Grieķijas parlaments atbalstīs valdības iecerētos budžeta konsolidēšanas pasākumus, tad valsts saņems līdz 86 miljardiem eiro lielu aizdevumu. Tas nepieciešams, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un iespējamās iziešanas no eirozonas.
Lai arī detalizēts pasākumu saraksts grieķiem vēl nav zināms, tomēr ir skaidri definēti primārie reformu uzdevumi. Pirmais ir paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vairākām precēm un pakalpojumiem, kam šobrīd ir pazemināta PVN likme. Tāpat plānota pensiju reforma, kuras laikā pensionēšanās vecumu plānots palielināt līdz 67 gadiem.
Vēl grieķiem būs jāgarantē, ka valsts statistikas birojs savā darbībā būs neatkarīgs. Savulaik tieši šis birojs bija atbildīgs par viltotu datu sniegšanu saistībā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, kas ir izšķiroši valsts uzņemšanai eirozonā. Ceturtais uzdevums ir Fiskālās disciplīnas padomes izveide. Minētās primārās aizdevēju prasības Grieķijai jāizpilda līdz 15.jūlija pusnaktij.
