Kopumā 2018. gadā izdevumi no ES budžeta bija aptuveni 150 miljardi eiro. Revīzijā tika atlasīts noteikts darījumu skaits tādā veidā, lai analīze būtu statistiski reprezentatīva.
Revidenti konstatēja zināmas neatbilstības un neprecizitātes maksājumos no ES budžeta, kas veikti gan dalībvalstu līmenī (piemēram, kohēzija), gan tiešās pārvaldības instrumentos (piemēram, izdevumi zinātnei un pētniecībai). Visvairāk neprecizitātes uzietas:
- 5% - kohēzijas izdevumos,
- 2,4% - izdevumos dabas resursu kategorijā, kas ir tiešmaksājumi lauksaimniekiem un lauku atbalsts,
- 2% - izdevumos konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai.
Revīzijas palātas prezidents Klauss Heiners Lēne gan ir norādījis, ka pārkāpumos minētās summa ir salīdzinoši mazas un izskaidrojamas ar kļūdām sarežģītajos maksāšanas noteikumos.
Vienlaikus šogad konstatēti deviņi iespējamās krāpšanas gadījumi, par kuriem informācija nodota Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam OLAF. Kozlovs atklāja, ka šie gadījumi saistīti ar mākslīgi radītajiem nosacījumiem ES finansējuma saņemšanai, valsts iepirkumu noteikumu neievērošanu.
Turklāt šie gadījumi pārsvarā attiecas uz kohēzijas politikas izdevumiem.
“Neskatoties uz to, ka dalībvalstīs uzbūvētas samērā komplicētas un dažās valstīs samērā labi attīstītas kontroles sistēmas, joprojām šīs sistēmas var izlaist cauri nopietnas neprecizitātes, nopietnas kļūdas.
Kā piemēru kohēzijā var minēt attiecināmus projektus vai saņēmējus, kuriem faktiski veiktas izmaksas, kaut gan tam nebija pamata,” pastāstīja Kozlovs.
Šajā revīzijā netika skatītas pozīcijas uz atsevišķām dalībvalstīm. Taču, apkopojot vairāku ziņojumu informāciju, esot redzams, ka dažām valstīm ir maz kļūdu un neprecizitāšu. “Latvija nesniedz nozīmīgu ieguldījumu vispārējās kļūdās Eiropas Savienības līmenī,” sacīja Revīzijas palātas pārstāvis.
Liela daļa no šajā revīzijā atklātajām neprecizitātēm un pārkāpumiem konstatēti ES nabadzīgākajās valstīs. Latvija gan nebija to valstu skaitā, kurām pievērsta padziļināta uzmanība šajā revīzijā.
“Latvijas sistēma ir salīdzinoši centralizēta, un tas, iespējams, palīdz izveidot šo [kontroles] sistēmu spēcīgāku.
No otras puses, mums jāmācās no citu kļūdām, un domāju – arī mūsu revīzijas iestādei būtu jāpievērš uzmanība šī gada konstatējumiem, lai preventīvi novērstu trūkumus,” piebilda Kozlovs.
