ES neparedz veiksmīgas sarunas ar Grieķiju par starptautisko aizdevumu

Eiropas Savienība (ES) neparedz, ka trešdien plānotā tikšanās ar Grieķiju beigsies ar pozitīvu iznākumu un visām pusēm izdosies vienoties par pieņemamu risinājumu. Tā otrdien paudusi Eiropas Komisijas pārstāve.

Trešdien Briselē plānota finanšu ministru ārkārtas sanāksme, kurā diskutēs par Grieķijas jaunās valdības vēlmi atlaist daļu Grieķijas parādu un mīkstināt smagos taupības pasākumus. Pagaidām vairums valstu šai idejai nepiekrīt.

Vēlā trešdienas pēcpusdienā eirozonas finanšu ministri pulcēsies Briselē, lai pievērstos tikai un vienīgi Grieķijai. Līdz ar uzvaru vēlēšanās galēji kreisā partija „Syriza” cenšas pildīt vēlētājiem doto solījumu un panākt starptautisko aizdevēju noteikto nosacījumu un iepriekšējās valdības pieņemto taupības pasākumu pārskatīšanu.

Raugoties uz gaidāmo, Eiropas Komisija otrdien izteikusi pesimistiskas prognozes par to, ka trešdien eirozonas finanšu ministri vai arī ceturtdien Eiropas Savienības līderu neformālās sanāksmes laikā Briselē ar Grieķiju varētu panākt jebkādu vienošanos.

Eiropas Komisijas preses dienesta pārstāve Mina Andrejeva atzina, ka, protams, tiek uzturēti kontakti, notiek ļoti intensīvas sarunas starp Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru un citām iesaistītajām pusēm, tomēr tas pagaidām nav nesis nekādus augļus.

„Mums ir maz izredžu, ka rīt vai Eiropadomē tiks panākta galīga vienošanās,” pauda Andrejeva.

Eirozonas valstis joprojām pretojas idejai, ka daļu no Grieķijas 240 miljardu eiro lielā parāda varētu atlaist, taču Vācijas kanclere Angela Merkele ir paudusi, ka vispirms ir jāredz, kāds būs Grieķijas piedāvājums.

28. februārī noslēdzas Grieķijas aizdevuma programma, taču prognozē, ka Grieķijai līdz marta beigām būtu nepieciešami vēl vairāk nekā četri miljardi eiro.

Vēl iepriekšējās, labēji centriskās valdības laikā Eiropas Savienība plānoja atvērt kredītlīniju, kurā paredzēt naudu, uz ko Grieķija apmaiņā pret nosacījumiem varētu pretendēt atkārtotas krīzes gadījumā, taču līdz ar jaunās valdības prasībām tālākie soļi ir iesaldēti.

Grieķijas izstāšanos no eirozonas Eiropas Savienības valstis patlaban noraida. Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns brīdinājis, ka Grieķiju apdraud kļūdainas rīcības riski, kas var radīt ļoti sliktu iznākumu valsts parādsaistību krīzei. Viņš arī norādījis, ka notiekošais starp Grieķiju un eirozonu rada arī riskus valstīm, kas nav eirozonā, piemēram, pašai Lielbritānijai. Viņš arī piebildis, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas būtu ļoti sarežģīta pasaules ekonomikai un, iespējams, arī ļoti postoša Eiropas ekonomikai.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers ir aicinājis sanāksmē ar Grieķiju īpaši piedalīties arī par eiro atbildīgo Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski.

Savukārt Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kammens otrdien nācis klajā ar paziņojumu, ka Grieķija varētu meklēt palīdzību ASV, Krievijā vai Ķīnā, ja tai neizdosies panākt vienošanos par parādsaistībām ar Eiropas Savienības partneriem.

Jau vēstīts, ka ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši   2010.gadā.  Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti