Viens no atbalsta pasākumiem koronavīrusa un Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai ir papildu finansējums lauksaimniekiem. EK piedāvā piešķirt naudu gan no jaunā ekonomikas atveseļošanās fonda ar nosaukumu „Nākamās paaudzes Eiropas Savienība”, gan no daudzgadu budžeta. Kopumā tie ir aptuveni 26 miljardi eiro.
Lielākā daļa no šiem līdzekļiem ir domāta, lai padarītu lauksaimniecību videi draudzīgāku un digitāli attīstītāku.
„Tā ir arī mūsu atbilde uz krīzi, jo videi draudzīgāka un daudzveidīgāka lauksaimniecība spēj būt noturīgāka krīžu situācijās. Ja mēs padarīsim mūsu lauksaimniecību zaļāku un noturīgāku pret dažādiem satricinājumiem, es domāju, ka tad mēs šādi veiksim ļoti labu investīciju nākotnē,'' sacīja Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
Pagaidām nav skaidrs, cik no šiem papildu līdzekļiem varētu iegūt Latvija. Bet ir jau zināms, ka straujāks tiešmaksājumu palielinājums, par ko iestājas Baltijas valstu zemnieki, šajā priekšlikumā nav ietverts. Par šo jautājumu diskusijas starp dalībvalstīm notiks atsevišķi, norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis:
„Tiešmaksājumu palielinājums ir paredzēts jau esošajā daudzgadu budžetā. Tātad Eiropas Komisija principā nemaina esošo daudzgadu budžetu tādā stadijā, kādā pašreiz ir diskusijas starp dalībvalstīm.”
Smagākās cīņas par daudzgadu budžetu starp 27 valstu premjeriem un prezidentiem vēl ir priekšā. Bet neskaidrības nav tikai par kopējo naudas apjomu. Nav arī zināms, kā lauksaimnieki varēs izpildīt jaunos un visai ambiciozos klimata aizsardzības mērķus, kas ietverti gan nesen publicētajā Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, gan arī stratēģijā „No lauka līdz galdam”.
Eiropas zemnieku intereses pārstāvošās organizācijas COPA/COGECA ģenerālsekretārs Peka Pesonens uzstāj, ka līdz ar papildu prasībām ir jānāk arī papildu līdzekļiem.
„Komisijas pieeja ir, ka mēs jūs vienkārši piespiedīsim to darīt, ka viņi sagaida - zemnieki to darīs, lai vai kā. Un kur tad ir nauda, kas nāk līdz ar šiem pienākumiem? Mēs pat neprasām Eiropas Savienības naudu investīcijām. Mēs vienkārši prasām, lai tiktu radīti apstākļi šādām investīcijām. Mums ir nepieciešama paredzama vide, lai mēs varētu veikt ieguldījumus augstas kvalitātes, veselīgu un pieejamu pārtikas produktu ražošanā, vienlaikus uzlabojot apkārtējās vides saglabāšanu. Sniedziet mums rīkus, ko mēs varam izmantot. Bet tie nekur neparādās,” bažas izteica Pesonens.
Līdzīgu nostāju naudas jautājumā nesen sarunā ar Vācijas lauksaimniecības ministri Jūliju Klēkneri pauda arī mūsu valsts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Ministrijas izplatītajā paziņojumā tiek norādīts, ka stingro vides un klimata prasību ieviešana būtu jāatliek līdz brīdim, kad lauksaimnieki Eiropā būs atkopušies no Covid-19 izraisītās krīzes sekām.
Turpretī Vācijas vides ministre Svenja Šulce uzstāj, ka ir pienācis laiks mainīt domāšanu.
„Līdzšinējā lauksaimniecības politika ir devusi daudz zemes īpašniekiem, bet maz dabai. Tādēļ mums ir nepieciešama reforma, kas ieviestu principu, ka nodokļu maksātāju nauda tiek maksāta par publisku pakalpojumu. Nauda būtu jāizmanto tā, lai zemnieki saņemtu atlīdzību par to, ko viņi dara sabiedrības labā. Dabas saglabāšana noteikti ir būtiska daļa no tā,” uzsvēra Šulce.
Tuvākajos gados spēkā varētu stāties kārtējā Kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Ir sagaidāms, ka tajā būs ietverti krietni ambiciozāki mērķi vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā. Tomēr atrast līdzsvaru starp dažādām prioritātēm nebūs vienkārši.
