Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība), kurš Latviju pārstāv Briselē, apstiprināja, ka ES lauksaimniecības ministri ir runājuši par šo situāciju, ka zemnieki pārsniedz pieļaujamo piena ražošanas kvotu un Latvijas lauksaimnieki jūt, ka arī viņiem draud šī situācija. Taču nekādu konkrētu lēmumu vai sodu vēl nav. Tas arī tādēļ, ka tā saucamais kvotas gads beigsies pavasarī, un tad arī būs skaidrs, kas notiek tālāk. Līdz ar to tagad Brisele ir kompromisa meklējumos.
Viena no izskanējušajām versijām ir, ka Latvijas piena ražotājiem sodu varētu atlaist, tādējādi it kā kompensējot Krievijas pārtikas preču embargo radītos zaudējumus.
Taču, kā Latvijas Radio sacīja Zemkopības ministrijas pārstāvis, šādu versiju tomēr patlaban neizskata. Latvijai, kas nākamajā pusgadā būs ES prezidējošā valsts, faktiski nāksies ar šo situāciju strādāt un meklēt risinājumus. Nākamgad piena kvotu sistēma beigsies, un piensaimniekiem būs ļauts konkurēt brīvā kārtībā, to atbalsta arī Latvija.
Zemkopības ministrs Dūklavs Latvijas Radio apliecināja, ka esot uzrunājis Briseles politiķus par jautājumu saistībā ar Eiropas Komisijas kompensācijām Latvijas piensaimniekiem par Krievijas pārtikas preču embargo nodarītajiem zaudējumiem. Taču pagaidām nekādas konkrētas atbildes neesot.
"Taisni ar komisāriem, trijiem pēc kārtas – lauksaimniecības, zivsaimniecības un veselības - šis jautājums tika apspriests. Visi teica, ka jautājums ir svarīgs, viņi to saprot. Kā jau Briseles augstie ierēdņi, tanī vietā jautājums arī apstājas: domāsim, meklēsim, skatīsimies, kā tirgus mainīsies, tad varbūt arī pieņemsim kādus lēmumus," sacīja Dūklavs.
Līdz šim visām trim Baltijas valstīm Eiropas Komisija ir piešķīrusi 28 miljonus eiro Krievijas aizliegumu radīto seko kompensēšanai, no kuriem Latvija saņems 7,7 miljonus eiro. Taču zemnieki norāda, ka tas ir nepietiekami un sedz tikai pāris mēnešu zaudējumus.
