Eiropas Komisijas (EK) gatavotajam plānam jābūt saistītam ar bloka ilgtermiņa budžetu, un jaunveidojamais atlabšanas fonds tiks finansēts no ES dalībvalstu iemaksām, ievērojot "veselīgu līdzsvaru starp grantiem un aizņēmumiem," norādījusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Lielāko daļu fonda līdzekļu paredzēts izmantot dalībvalstu reformu īstenošanai un tā dēvētajai kohēzijai, bet atlikums tiks atvēlēts ES krīzes instrumentu stiprināšanai, piebildusi Leiena.
Tikmēr Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis, ka ES samitā panāktā vienošanās par ekonomikas atveseļošanas plānu ir "milzu progress, kas pirms dažām nedēļām nebūtu iedomājams".
Savukārt Itālijas ekonomikas ministrs Roberto Gualtjeri tviterī norādījis, ka samits atzinis Eiropas atlabšanas fonda "nepieciešamību un steidzamību" un ka tam nepieciešami "vērā ņemami resursi".
Gualtjeri piebildis, ka tas ir Itālijas un to valstu panākums, kas pieprasīja šādu risinājumu.
Eiropas Savienības valstu līderu videokonferencē ceturtdien, 23. aprīlī, 27 valstu premjeri un prezidenti plānoja vienoties par nepieciešamību izveidot īpašu ekonomikas atgūšanās fondu, kas palīdzēs valstīm pārvarēt koronavīrusa krīzes radītās grūtības.
Lielākā neziņa pašlaik ir par to, kā atveseļot ekonomiku, kad viss būs beidzies. Izskanēja priekšlikumi veidot īpašu Atveseļošanas fondu. Bet te tiek lauzti šķēpi, kādā veidā tikt pie fonda naudas un kā to sadalīt – vai ar grantu vai aizdevumu palīdzību.
Par Atveseļošānas fondu nav vienprātības arī Eiroparlamenta politisko grupu vidū. Sociāldemokrāti uzsver, ka nauda no fonda izsniedzama kā granti, tātad dabūs tie, kam vairāk vajag, bet atmaksās visas dalībvalstis kopā. Citi ir skeptiski par šādu variantu, jo, piemēram, par grantiem Itālijai un Spānijai nāksies galarezultātā maksāt ziemeļvalstu nodokļu maksātājiem.
Bet Eiropadome, gatavojoties šīm debatēm, uzsvēra, ka ekonomikas atveseļošana nedrīkst būt asimetriska, jo tas apdraudētu visas ES tālāko pastāvēšanu. Tātad bažas ir par to, ka pēc krīzes dažās valstis kļūs ekonomiski vēl spēcīgākas, bet citās vājākas un atšķirības palielināsies.
Sasoli Eiropadomei: jārīkojas tagad
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli paziņojumā pēc uzrunas Eiropadomē uzsvēra, ka “iedzīvotāji pašlaik raugās uz visām Eiropas valdībām un ES iestādēm un gaida rīcību. Mēs nedrīkstam domāt par nepieciešamo soļu atlikšanu, mūsu kopīgā atbildība ir rīkoties strauji.”
“Jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, jo īpaši - rekonstrukcijas plāna īstenošanai. Mums jāpalīdz atjaunot ekonomiku, jāaizsargā mūsu vērtības, vienlaikus jāatjauno darbavietas un izaugsmes iespējas. Mums tas jādara kopā. Nevienam nevajadzētu domāti par atsevišķu rīcību. Mums vajadzīgs jauns Māršala plāns, kuru šoreiz finansē Eiropa.
Tas, protams, rada jaunus uzdevumus, jo mums tas jādara kopīgi, spēcīgas solidaritātes garā,” uzsvēra Sasoli.
“Es šodien savā uzrunā valstu un valdību vadītājiem uzsvēru, ka mums no šīs krīzes jāizkļūst patiesā Eiropas kopienu garā. Šai krīzei Eiropa jāstiprina un jāsaliedē. Mūsu pūliņiem ir jābūt kopīgiem. Tas jo ir īpaši svarīgi dalībvalstīm, kuras pašlaik nevar atļauties palielināt deficītu, lai finansētu rekonstrukciju,” pauda Sasoli.
“Mūsu vislielākais atbalsts ir atveseļošanās obligācijām kā rekonstrukcijas instrumentam. Mēs jau esam izvirzījuši vērienīgus priekšlikumus, bet domāju, ka ES vadītājiem šodienas sarunās ir jābūt vēl tālejošākiem.”
KONTEKSTS:
Pasaulē ar koronavīrusu Covid-19 līdz aprīļa vidum inficējušies jau vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku, upuru skaits pārsniedz 180 000. Vissmagākā situācija vēl joprojām ir ASV, savukārt Eiropā vīruss patlaban visstraujāk izplatās Lielbritānijā. Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sākušas spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.
