Diskusijas Eiropadomes ēkā Briselē sestdien ilga līdz pat pusnaktij. Ir zināms, ka kādā brīdī Francijas prezidents Emanuels Makrons piecēlās uz demonstratīvi pameta sarunas ar Nīderlandes, Austrijas, Zviedrijas un Somijas premjeriem. Īsi pēc tam viņam sekoja arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Tas parāda, cik sarežģīti ir atrast kopsaucēju pat starp valstīm, kas Eiropas Savienības budžetā iemaksā vairāk, nekā no tā saņem.
Svētdien no rīta Merkele sacīja, ka viņa joprojām nav droša par iznākumu: “Mēs sākam trešo sarunu dienu, un tā noteikti būs izšķirīga. Līdz šim brīdim mēs esam pamatīgi strādājuši pie vairākiem jautājumiem, tostarp pie fonda izmēra, tā pārvaldības mehānisma un pie jautājumiem, kas skar likuma varu.
Es joprojām nevaru pateikt, vai mēs spēsim rast risinājumu. Ir liela vēlme panākt vienošanos, bet ir arī ļoti daudz atšķirīgu pozīciju.
Tādēļ es būšu starp tiem, kuri mēģinās panākt vienošanos. Bet es pieļauju, ka šodien var arī nebūt nekāda rezultāta.”
Briselē nolēma palikt arī Makrons. Sestdienas vakarā viņš ne tikai demonstratīvi pameta sarunas ar tā dēvēto taupīgo valstu grupu, bet arī lūdza sagatavot viņa lidmašīnu, lai atgrieztos Parīzē.
Svētdien no rīta Makrons sacīja, ka turpinās darbu kopā ar Merkeli un Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, lai panāktu kompromisu.
“Taču kompromiss mums neliks atteikties no leģitīmās ambīcijas, kādu vēlamies īstenot. Tuvāko stundu laikā redzēsim, vai kompromiss un ambīcijas ir savstarpēji savienojami.
Šodien mums vēl ir jānoslēdz darbs pie vairākiem jautājumiem. Ambiciozs risinājums ir vajadzīgs Eiropas tautām un Eiropas vienotībai. Šo iemeslu dēļ mēs turpināsim cīnīties,” sacīja Francijas līderis.
Ir zināms, ka svētdien no rīta Merkele aci pret aci tikās arī ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"). Sestdien intervijā Latvijas Radio Kariņš norādīja, ka, viņaprāt, ir būtiski pēc iespējas ātrāk panākt skaidrību. Valdības vadītājs pozitīvi raksturoja iepriekšējo Mišela piedāvāto kompromisa variantu un sacīja, ka strīdi lielākoties notiek nevis par daudzgadu budžetu, bet gan par ekonomikas atlabšanas plāna niansēm.
Visticamāk, ka grantu apjoms no sākotnēji piedāvātajiem 500 miljardiem eiro saruks līdz 450 vai pat 400 miljardiem. Tas nozīmē, ka arī mūsu valstij atvēlētā summa būs mazāka par iepriekš nosauktajiem 2,9 miljardiem eiro.
Viens no sarežģītākajiem jautājumiem joprojām ir likuma varas principu sasaiste ar pieeju budžeta līdzekļiem. Daudzas maksātājvalstis uzstāj, ka tās nav gatavas finansēt politiku, kas pārkāpj kopējās Eiropas demokrātijas vērtības. Savukārt Ungārijas un Polijas vadība likuma varas diskusiju dēvē par subjektīviem politiskiem apsvērumiem, kuras citas valstis vēlas izmantot pret viņiem.
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz piecu mēnešu pārtraukuma visi ES dalībvalstu līderi atkal tiekas klātienē, lai mēģinātu atrisināt domstarpības par to, kā dalāma nauda nākamajā septiņgades budžetā un Covid-19 skartās ekonomikas atjaunošanas fondā. Diskusijās neklātienē politiķiem pretrunas neizdevās atrisināt, tāpēc tagad cerības tiek liktas uz klātienes sarunām. Tomēr arī tajās politiķi skeptiski raugās uz kompromisu.
Eiropas Komisija iepriekš piedāvāja ekonomikas atjaunošanas fonda naudu dalīt šādi: 500 miljardi eiro grantos un 250 miljardi eiro aizdevumos. Šī nauda tiktu aizņemta starptautiskajos tirgos, un pirmos reizi tiktu veidots kopīgs ES parāds, ko vajadzēs atdot visiem kopā.
